Velta Dilēviča

Uz plaukstas Dievam divas dūjas meklē pavasari,
arī ziemā,
arī tad, ja snieg,
arī tad,ja dzintara kņopes
uz mēness laiku aizveras ciet,
arī tad, ja pīlādžu cirtas
nopaijā sauli, kad dusēt tā iet.
Balss ir atbalsī,
balss ir putenī,
balss ir vējā,
atbalss ir rudenī.

/Dace  Sadaka/

Es esmu skaista un gudra,
No grūtuma nebaidos
Un čakla kā mazā skudra
Visos darbos un nedarbos…
Es pati eju pa dzīvi
Un daba man padomu dod
Kā justies viegli un brīvi
Savu likteni nosakot!
Šīs dzejas rindas es vienmēr turu pa rokai un , kad “pakrīt dūša”, vairākkārt pārlasu, ievelku dziļāk elpu un ar smaidu ķeros pie nākamā darba, nedienas noliekot tā tālāk prom .
Manas saknes ir Nīcā, omammas pūra lādi ar skaisto Nīcas tautas tērpu bērnībā esmu pārcilājusi ne reizi vien. Laikam ritot, vecais tērps bija aizgājis nebūtībā, bet no atmiņām nepagaisa. Pāris gadus vācu informāciju gan muzejos, gan bibliotēkā gan praktiskajās klasēs un tad sāku darināt. Vispirms uzadīju Nīcas tērpa jaku, kas kļuva par manu profesionālo meistarstiķi. Tad darināju pārējo tērpu ar sārti oranžajiem brunčiem. Viegli jau negāja, šur tur pa kļūmei iebira, šo to vajadzēja ārdīt un darināt no jauna, bet gatavs ir. Ņieburam izmantoju neapdarināta dzintara pogas. Vēsākā laikā velku jaku. Bieži iznāk braukt uz gada tirgiem, tādēl šo tautas tērpu varu uzskatīt par tādu kā ikdienā lietojamu.
Man vienmēr ir paticis Nīcas vecais tautas tērps, kuru nēsāja pirms oranžajiem brunčiem- zili gofrēti brunči ar bagātīgi izšūtu apakšmalu. Izdomāju, ka tas būs mans goda tērps. Tērpa izgatavošana vēl ir procesā, bet ceru to pabeigt līdz Latvijas simtgadei. Noteikti jāpiemin, ka, atšķirībā no ikdienas tērpa, goda tērpu sev negatavoju viena pati. Es saku lielu paldies meistarēm Ilonai Volkovskai un Gaidai Gertnerei par skaistajiem izšuvumiem. Greznā villaine liek iztaisnot muguru un tērpu nest ar cieņu. Pie šī tērpa būs arī izšūta vainagcepure.
Tā nu , darinot tautas tērpu sev, esmu izveidojusi studiju , kur profesionāli meistari gatavo tautas tērpus latviešu meitām , sievām un vīriem visā pasaulē. Un pateicos dievam, jo man tik daudz ir dots.
Velta Dilēviča,Liepāja