Evita un Madara Lisovskas
Pēc
nejauši jaušas fotosesijas iepriekšējai “Mans tautastērps” grāmatai, kura
saintriģēja manu interesi par tautastērpiem, to detaļām un valkāšanu, pie manis
kā lielas dāvanas atnāca seni Rucavas un Bārtas tērpi, katrs ar savu stāstu,
kas, gluži kā Latvijas tautas vēsture, ir sarežģīts un atspoguļo tās likteņa
līkločus un nesaudzīgos notikumus.
2018.
gada pavasarī, pavadot vedot vecāko meitu Ilzi uz semestri Erasmus programmā Vācijas
universitātē, apvienojām to ar ģimenes ceļojumu un iebraucām ciemos pie manas
krustmātes Juttas Burkhardt Bavārijā.
Juttas
mamma Ērika Krauja un mana omīte bija māsīcas. 1941. gada 14. jūnijā Ērika ar
vīru tika izsūtīti uz Sibīriju, bet viņas piecus mēnešus veco meitiņu Juttu atļāva
atstāt mājās ar vecvecākiem, kuri vēlāk, karam beidzoties izbrauca uz Vāciju,
un tur arī palika.
Kamēr
ciemojāmies pie krustmātes, vienu vakaru viņa mums jautā, vai mēs vēlētos
tautastērpu. Un velk ārā skaistos Rucavas brunčus un ņieburu, kuri piederējuši
viņas mammai Ērikai. Samērā nesen pie Latvijas meistariem arī pasūtīts izšūtais
krekls.
Atradusies
arī bilde no 1938. gada Dziesmu svētku laika, kur Ērika ar vīru Jāni redzami
pie Brīvības pieminekļa, saposušies Rucavas tērpos.
Kad
Ēriku izsūtīja, grezno tērpu ar dažām viņas mantām, visticamāk, paglābusi mājas
sētniece Minnīte. Ērika atgriezās atpakaļ, vīrs ticis nošauts Sibīrijā, bet
meita prom Vācijā. Abas tikās pirmo reizi, kad Juttai jau bija 32 gadi. Tērps
aizceļoja uz Vāciju kā latviskuma simbols. Un nu, kad krustmāte to vairs
nevalkā, tas atgriezies Latvijā.
Nesen
bija iznākusi grāmata “Rucavnieku apģērbs cauri laikiem” ar smalku smalkiem
aprakstiem. Tā nu sapratu, ka mums ir laimējies tikt pie Rucavas krūmotā
krekla, tresotajiem lindrukiem un mudurotā brušlaka (lasīt - brunčiem un
ņiebura/vestes), bet radās interese, kas tad vēl vajadzīgs, lai papildinātu
tērpu. Ak vai manu vai - kā tās Rucavnieces pucējušās - vēl tak vajag villaini,
mārģeni un drābuli, kaspini meitām un nāmatu man. Un kur tad vēl tās saktu
čupas un kniepķeni… Pamazām, pamazām tērps tiek papildināts – nāmats, zīdene,
kaspine, Rucavas rožu cimdi. Vēl procesā ir Rucavas adītā jaka un raibās zeķes.
Un padomā – visi pārējie krāšņumi.
Jau tā
paša gada pavasarī mana vidējā meita Madara šajā tērpā piedalījās tradicionālās
muzicēšanas konkursā Klaberjakte, un es savukārt ar skaisto tērpu mugurā
piedalījos 4. maija tautastērpu parādē gan 2018, gan 2019. gadā. Šis īpašais
stāsts ir arī izstāstīts dažādos biedrības “Mans tautastērps” pasākumos, un
Rucavas tērps ir pārstāvējis savu novadu “Mans tautastērps” izstādē Latvijas
Nacionālajā bibliotēkā Latvijas simtgades vasarā.
Otra
lielā dāvana ir Bārtas tautastērps.
Kad mana
krustmāte Jutta vēl kā mazs zīdainis 1944. gadā izbrauca uz Vāciju kopā ar
vecvecākiem, viņa nonāca bēgļu nometnē Vircburgā.
Līdzīgi
kā citās bēgļu nometnēs, arī tur latviešu kultūras dzīve bija aktīva – skolas,
teātri, kori un dejošanas, koncerti. Dažiem bija savi tautastērpi paņemti līdzi
no Latvijas, bet citi darināja tos uz vietas no tādiem materiāliem, kādus nu
varēja atrast un sagādāt. Tā nu mana krustmāte 15 gadu vecumā pati šuva un
izšuva šo Bārtas tautastērpu. Meitenes pamācīja un vadīja teoloģe Agnese Pone
(pirmā ordinētā latviešu mācītāja). Jutta ar tērpu uzstājās bēgļu nometnes kora
un dejošanas koncertos.
1963.
gadā Jutta brauca studēt uz ASV un viesojās pie savas audžumammas māsasmeitas
Laimas Grāmatiņas Patton un atstāja tērpu viņai lietošanā. Laima to valkāja
kora koncertos, ieskaitot Dziesmu svētkos Latvijā, ASV un Kanādā, Garezera
Dziesmu dienās. Vēlāk tērpu valkāja Laimas draudzenes meita deju koncertos, bet
pēc tam tas vairākus gadus nav ticis lietots. Tērps bija nedaudz cietis no aktīvās
valkāšanas un laika zoba, kāda grieķu tautastērpu meistare ir glābusi, ko var,
un apbrīnojusi smalko rokdarbu.
Nu
šogad, 2019. gadā, tas ir ieradies Latvijā, kur arī ceru to ar lielu cieņu un
lepnumu izrādīt. Arī šim tērpam ir jau papildinājumu plāns, vēlos izšūt Bārtas sievas
cepuri, bet grezno zīļu vainagu gan lai meitas darina pašas.
Vēsturiskās bildes :
