Ingrida Leimanis

Mans tautas tērps iesākās ar Zemgales svārkiem un ņieburu, un tos mana tante uzdāvināja kopā ar vainagu 1975. gadā, kad biju ciemos Rīgā. Mana mamma bija jelgavniece, un  tādēļ lūdzu tantei sagādāt tērpu no Zemgales. Pirmais ņieburs bija Latvijas karoga sarkanā krasā un tagad otrais ir zils, ko pati uzšuvu. Blūzes man ir divas, viena pirkta veikalā Senā Klēts Rīgā, un otra (fotogrāfijā), darināta Anglijā 1950os gados, kuru dabūju no draudzenes Māras. Sapratu, ka Māras mamma to sev šuva būdama aktīva latviešu sabiedrībā Bradfordā, Anglijas ziemeļos. Neatceros kā man josta gadījās, bet 1970s gados Stokholmā bijām pulciņš šuvēju, adītāju un jostu audēju, un no tā laika man ir josta! Sievas mici pati darināju pirms kādiem 20 gadiem.

Es dzimu Kopenhāgenā, Dānijā; pirmos gadus tur pavadīju nometnē bet skolas gaitas iesāku Anglijā kad mana ģimene pārvācās. Līdsā, Anglijā piedzīvoju jauku laiku latviešu sabiedrībā, vecāki iesaistījās korī un aktīvi piedalījās sarīkojumos. Gāju latviešu svētdienas skoliņa Līdsā un Bradfordā, un kad to beidzu, iestājos tautas deju kopā Sakta. Mēģinājumi notika Bradfordas latviešu klubā, tanī pašā vietā kur skoliņa. 

1972.g. pārvācos uz Zviedriju un nodibināju tautas deju kopu Zibenītis, kuru vadīju līdz 1998 gadam. Personīgais tautas tērps ir liela vērtība, un bijām vairāki dejotāji, gan vīrieši gan sievietes, kam vajadzēja vai nu komplektēt vai šūt jaunu tautas tērpu. Šim nolūkam, regulāri sanācām bariņš ieinteresēto kopā; mērķis bija lai katram dejotājam būtu pilnīgs un etnogrāfiski pareizs tautas tērps. Uzskatījām, ka bija svarīgi valkāt tērpu ar kuru var identificēties, - necentāmies darināt visiem vienādus. Gribējām izteikt mūsu personību, un vienlaikus parādīt tautas tērpu krāšņumu un dažādību gan mūsu tautas dejās, gan latviešu un ārzemju skatītājiem.  

2 bildes no 1980 gadiem – vienā spēlēju akordeonu nometnes bērnu dejotājiem (tanī laikā vadīju tautas deju kopu Zibenīti), kad svinējām gadskārtējus Jāņus uz laukiem ārpus Stokholmas.

Otrai bildei ir savs stāsts-VI Eiropas Latviešu Dziesmu svētki 1989 gadā notika Helsingborgā Zviedrijā, un es biju tautas deju lieluzveduma virsvadītāja. Vecākai meitai Lienei mugurā mans Rucavas tērps ko mana mamma uzšuva man kādā 1958 gadā kad dzīvojām Anglijā. Otrai meitai Kristīnei mugurā Alsungas tērps, kuru "mantojām" no Zvejnieka māsām (Ilze un Anneli) Stokholmā, darināts ap 1970-iem  gadiem.

Ingrīda Leimane,Stokholma