Ilze Zosāre

Aiz durvīm piecas balsis,
pieci skali iekuram.
Aiz durvīm klusums priedes sēklu sēja,
trīs gadus vējš ap manu namu skrēja,
līdz zīle tapa par koku,
līdz jumtam laiks aplika zaļu rotu.
Es tikai viena no klusuma,
viena no dejas,
viena no dziesmas skalas
kas gaismu glabā un brunčmalī sien.
Es tikai gaisma ar rieta putekšņiem
kas skopstgalos rītu sagaidīt brien.
/Dace  Sadaka/

   Esmu no dejotāju "cilts" un cik sevi atceros, tik arī dejoju un daru to joprojām. Gadu gaitā ir vilkti dažādu novadu dažādi tērpi gan etnogrāfiski, gan stilizēti. Kā vidzemniece zināju, ka mans tautastērps būs no Vidzemes, bet kurš.....??? Gribējās arī ko košāku, ko savādāku.... līdz ieraudzīju Kusas brunčus. Te nu lielais paldies jāsaka Rasai Ozoliņai, kas brunču audumu uzauda! Un tad mans tautastērps sāka "augt" - klāt vēl Cesvaines jaka, Austrumvidzemes sievas cepure, baltā villaine. Bet mans stāsts nav tikai par tautastērpu, bet arī par draudzību jau 4 gadu garumā. Tās ir manas draudzenes - Rita, Sigita, Ivetta - dejotājas, aktīvas, atraktīvas, radošas, enerģiskas utt. Viņas mani ir atbalstījušas un ir pielikušas arī savu artavu mana tautastērpa papildināšanā. Mēs viena otru esam iedvesmojušas tautastērpu darināšanā un mums katrai ir savs tautastērps. Ar lielāko prieku, lepnumu un gandarījumu atceros mūsu dalību Senās klēts organizētajā tautastērpu gājienā. Tas bija tik pacilājoši un skaisti!

Ilze Zosāre,Rīga