Ausma Kiršteine

Es savam laikam piepogāta
ar rožu ziedlapām un kļavu lapu pogām.
Es savam krastam piepērļota
ar saules rakstiem dzintarā
un baltiem jūras krasta oļiem.
Es savā zemē iesakņota
ar priežu smaržu vējā,
ar putnu spārnu iešvīkotiem rītiem
un brūklenāja ciparnīcu
mīlestības tikšķiem.
Es savam laikam piepogāta
ar rožu ziedlapām
un kļavu lapu iesārtotām pogām.
/Dace Sadaka/

   Katrā pasaules valstī, katrā tās novadā vai reģionā, pat vismazākajā apdzīvotajā vietā ir savas tradīcijas, atšķirīga ģērbšanās kultūra un konkrētajai apdzīvotajai vietai raksturīgs tautastērps.
   Mūsu mazajā Upesgrīvas pagastā, beidzot septiņgadīgo skolu bija tradīcija absolventēm izlaidumā ģērbties tautastērpā.Toreiz, tālajos pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados man dzima sapnis par savu tautastērpu.
   Savu tautastērpu noaudu un izšuvu , būdama I/K "Carnikava" lietišķās mākslas pulciņa dalībniece. Bija grūti izlemt, kāda novada tērpu darināt, jo mana māte Ieva Zariņa bija Vidzemniece, bet tēvs Jēkabs vairākās paaudzēs Mērsradznieks .Es pati pirmos desmit savas dzīves gadus pavadīju Talsu novadā, tādēļ savā esamībā vairāk jutos kā Kurzemniece.

   Mērsraga tautastērpu izvēlējos spilgto krāsu toņu dēļ. Pēdējos piecos Dziesmu svētkos es piedalījos kā dalībniece, rokdarbniece, audēja.Svētku nedēļas pavadīju tautastērpā ģērbusies, un tas sniedza man brīnišķīgu gandarījuma un kopības sajūtu - būt vienai no daudziem tūkstošiem, starp līdzīgi domājošiem, krāšņi tērptiem dažādu Latvijas novadu ļaudīm.
   Latvijas simtagdi sagaidot, novēlu saules mūžu Latvijas tautai un manai Zemei Latvijai.
Ausma Kiršteine,Mērsrags