Inese Smiltiņa
Lībiešu krasts - jūras un laika nopaijāts,
laikmeta domu un vēstures stāstu arts.
Tik nepieradināts, skarbs
un reizē tik ļoti maigs.
Zemē vien ielaist rokas ,
pirkstiem tās spēku tvert,
smelt kā avota rasu no ziediem
spēkpilni ļaudis smeļ.
Tik klusi aiztek laiks ,
kad pīpenes reibdamas tvan,
un teiksmas par varoņu ciltīm,
latvim kā mūzika skan.
/Dace Sadaka/
Viss aizsākās aptuveni pirms diviem gadiem.Ar vīru izlēmām pamēģināt kaut ko jaunu un pievienojāmies Ventspils vidējās paaudzes tautas deju kolektīvam “Liedags”.
Mums izsniedza tautastērpus,un uzvelkot tos mugurā,mēs sapratām-gribam arī sev paši savus tautastērpus.
Kopš tā laika sāku interesēties,kur var pasūtīt brunčus,kreklu.
Esmu dzimusi rīdziniece.Mani vecāki gan katrs no savas Latvijas puses-mamma no Latgales,tētis no Lībiešu krasta Kurzemē.Pati arī ieprecējos Kurzemē,Ventspils pusē.Līdz ar to mana tautastērpa izvēle bija vairāk saistīta ar Kurzemi.Izdomāju,ka gribu sev lībiešu tautastērpu.
Pagājušā gada nogalē gadījās būt Ventspils Amatu mājā.Tur satiku audēju Initu Dzalbi,kura mani iedrošināja un palīdzēja pašai uzsākt aust savus brunčus.Man tā iepatikās,ka uzaudu vēl divus brunčus-vienus sev (Talsu puses) un otrus mammai (Viļānu ).
Arī kreklu mani pārlieciņaja pašai uzšūt un arī izšūt.Un tā ar’izpalīdzīgās rokdarbnieces Gundas padomu pallīdzību tapa tautiskie krekli gan man,gan manam vīram.
Jaciņu gan pasūtīju pie tautastērpu šuvējas Rīgā.
Savu tautastērpu pirmo reizi uzvilku šā gada Līgo vakarā .
Sajūtas neaprakstāmas!Prieks un lepnums par sevi un pašas paveikto!
Inese Smiltiņa,Tārgale,Ventspils novads.