Ieva Damberga

Dedziet gaismu, uguntiņu, 
man Māriņas istabā.
Ceļi vējus sapinuši, ozolā'i sabiruši.
Tur tautastērpā rotājos,
tur tautastērpā greznojos,
tālumā sapinos , vēja drānās satinos.

Ik rītu mozdamās, vakariņu guldamās
tautasdziesmu nodziedāju,
tautas brunčus nopaijāju.
Tālums mani stipru dara,
tuvumam maiga vara.

Dedziet gaismu, uguntiņu, 
man Māriņas istabā.
Ceļi vējus sapinuši, ozolā'i sabiruši.

/Dace Sadaka/


    Mana pirmā sastapšanās ar latviešu tautas tērpu notika jau agrā bērnībā, dejojot tautas deju kolektīvā, un vēlme pēc pašai sava, īpaši man darināta tērpa, gadiem ejot tikai pieauga. Visu savu apzināto mūžu esmu nodzīvojusi Zemgalē, bet dzimusi esmu Talsos un arī visas manas dzimtas saknes ir Kurzemē, tādēļ vienmēr esmu jutusies kā kurzemniece. Līdz ar to arī tautas tērpa izvēle nebija sarežģīta - vienmēr esmu zinājusi, ka tas būs tieši Talsu tērps.


    Mana tērpa darinātājas ir prasmīgās studijas ''Latva'' meistares Liepājā. Paldies viņām par šo brīnišķīgo mākslas darbu! Šobrīd savu tautastērpu velku visos nozīmīgajos godos gan Latvijā, gan Norvēģijā, kas jau vairākus gadus ir mana mītnes zeme. Mans tērps ir mans lepnums, mans cieņas apliecinājums manai Dzimtenei, manai dzimtai un vietai, kur mans ceļš šajā pasaulē ir iesācies.

   

   Ieva Damberga,Auce-Oslo