Ilze Sermole

  Jau agrā bērnībā vienmēr ar greizsirdību esmu noskatījusies uz deju kolektīvu krāšņajiem tautastērpiem, jo pati dziedāju vokālajā bērnu ansamblī un kopīgajās uzstāšanās reizēs man tās dejas un tie tērpi likās foršāki par dziedāšanu. Ideja pašai par savu tautastērpu dzima kādā sarunā ar draudzeni Ingu, kuras mamma ir audēja un kopā ar citām meistarēm strādā Liepājas lietišķās mākslas studijā “Kursa” un rada autentiskus tautastērpus sākot no dzijas krāsošanas, auduma aušanas, šūšanas  un izšūšanas utt.

  Es esmu Liepājniece, bet ieraugot “Latviešu tautastērpa” grāmatā Rucavas krāšņos brunčus, uzreiz sapratu, ka tas ir mans. Dienvidkurzeme jau vien ir un man ar Rucavu saistās bērnības atmiņas, jo klasesbiedrenei tur bija lauki un esmu vairākkārt pie vinas ciemojusies.

  Man tautastērps nav  pilnībā “gatavs”, tas pagaidām sastāv tikai no pamatelementiem: brunčiem, krekla un vestes. Brunčus man darināja audēja Velga Reķēna, kreklu izšuva , šuva un  vesti šuva meistare Ilma Rubene. Viss ir roku darbs un rūpīgi tika radīts cenšoties pēc iespējas vairāk līdzināties krāšņajam Rucavas tērpam.

  Dzīvojot Briselē, es tautastērpu uzvelku latviešu biedrības rīkotajā Līgo pasākumā, kuru tālumā dzīvojošie latvieši cenšas svinēt ievērojot mūsu senās tradīcijas un tautastērps ir pašsaprotama svētku sastāvdaļa.

  Viena no lietām, kuru es nākotnē vēlētos īstenot ir piedalīties Līgo pasākumā Rucavas Zvejnieku sētā "Vītolnieki" un izbaudīt tradīcijas un gaisotni valkājot vienu no Dienvidkurzemes krāšņākajiem tērpiem.

  Par cik mans tautastērps nav pilnīgs, tad vēl ceru tikt pie:

Villaines, mārģenes  un snatenes, kā arī saktām ar kurām sastiprina villaines;
Galvassegas : lina nāmatas ar tamborētiem mežģīnes galiem un zīda lakata;
Baltām adītām zeķēm un melnām slēgtām kurpēm ar kniedēm.

Sveicieni,Ilze Sermole,Brisele