Anita Ēķe
klusums ar mani sarunājās
sarunājās tieši tobrīd
kad baltās ziedu laivas
Ventas rumbā pirmspēdējo rudens elpu tvēra
no lūpām vasarai
pirms zilganpelēkās durvis
savu slēdzeni noglabāja trepju
laukumiņā uz kāpnēm
kas veda atpakaļ uz seno stellu stāstu
Kurzemes muižā
līdz klusums ierunājās mazliet spalgāk
mazliet spalgāk par zieputekšņu smiekliem upes rumbā
/Dace Sadaka/
Mans tautastērps ir manas identitātes atspoguļojums tērpā.Nedomāju tikai par novada vai latviskās identitātes īpatnībām,bet vispārīgāk.
Apģērbs ir pirmais ,kas dod vizuālo informāciju par sievieti,par gaumi,piederību,ieradumiem.Mūsu seņčiem ir bijušas plašas zināšanas par enerģētisko sistēmu.Tradicionālais latviešu tautastērps ir ar īpašu ģenētisko kodu,ar savu sakrālo nozīmi,kas iezīmējas rakstos,krāsu salikumos.
Bērnībā man bija lelle Baiba, kas arī iespējams ietekmēja manu priekštatu un gaumes veidošanos.Pamatā ir gaume.Katrai sievietei vajag savu,nekopētu tautastērpu,jo katra sieviete ir īpaša un grib izcelties.Vēsturiski tā tas ir bijis visos laikos.Tērps pats par sevi ir ķermeņa aizsargs pret temperatūras un laika apstākļu svārstībām.Bet savu tautastērpu sieviete veido sev ,atbilstoši savai skaistuma izjūtai.Tērpā rotām un rakstiem vairāk ir aizsardzības un vēlējuma nozīme un tie daudz runā par valkātāju.Personīgais tautastērps ir laba motivācija,lai celtu pašapziņu,ja tas ir individuāls.
Esmu vidzemniece,dzimusi Madonā,bet jau gandrīz 30 gadus dzīvoju Rīgā.Man kādreiz bija cits,iespējams vidzemes novada tautastērps,kurš šodien man jau vairs neder.Esmu paaugusies.Mans šīs dienas tautastērps ir Kuldīgas tērps.Esmu precējusies ar kārtīgu kurzemnieku no Kuldīgas ,tādēļ mana izvēle izveidot Kuldīgas tērpu ir loģiska.Kurzemes tautastērpi izceļas ar spilgtām un kontrastainām krāsām un ir bagātīgi rotāti.Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar bagātīgi rotātām villainēm,pat vienlaicīgi sedzoties ar trim dažādām,saspraužot tās ar greznām saktām.Kuldīgas tumši zilā villaine-mēlene man šķiet visskaistākā .Es rīkojos pieturoties pie tradicionalā tērpa galvenajam iezīmēm un detaļām,bet tērpu pielāgoju savām šī brīža izjūtām un iespējām.Man šis tērps ir svētku tērps,tadēļ tas ir apjomīgs,smags.Gribu pateikt,ka nekad neesmu nogurusi tautastērpā.Es jūtos diža savā tautastērpā.Lepna par savu varēšanu,zināšanām.jūtos pašpietiekami.Zinu,ka tērpu papildināšu un šo to mainīšu.Ļoti interesants bija mana tautastērpa veidošanas un darināšanas process.Pētot rakstus un dažādus materiālus par Kuldīgas novada tautastērpa raksturīgajam iezīmēm un īpatnībām,un meklējot iegādes un darināšanas iespējas,esmu iepazinusies ar brīnišķīgām,viedām sievietēm.Esmu ieguvusi jaunas draudzenes.Vērtīgāki par tautastērpu ir sastaptie cilvēki.
Mans stāsts par tautastērpu vēl nav pabeigts.Kādās senās stellēs klusā kurzemes muižā vēl top mani sapņu bruņči,kurus ieraudzīju tik tikko uzsāktus steļļu velkos....
Anita Ēķe,Rīga