Santa Brīvule

Zila debess linu krokās,
izdejo mēnesnīcu,
sasmeļ visu debess sieku
pilnu Gaujas burenieku.

Zila debess, zelta saule-
tās sapina smalku dziesmu-
vējā pina, pienenēs,
pļavu zāļu kukurznēs.

Zila debess linu krokās
mēnesziedus nopaijāja.
Zila debess zemes grotās
Gaujas krastus nosargāja. 

/D. Sadaka/

Mans ceļš pie tautas tērpa ir skaists un līkumots. Tāds kā mūsu Gauja.
Es zināju, ka vēlos SAVU tautastērpu, bet nekādi negadījās manā ceļā īstie cilvēki, kas realizētu šo sapni. Līdz vienā dienā mani uzrunāja TLMS Valmiera vadītāja Elīna. Es satiku īsto cilvēku, kas mani pamudināja pašai sākt iet ceļu uz savu tautastērpu.
Valmiera. 
Skaista pilsēta. 
Pilsēta ar Gauju sirdī. 
Valmierai ir vairāki tērpi un man sākumā bija doma par citiem brunčiem, bet viss sagadījās tā, ka man ir šie zilie brunči.. Valmieras brunči, kas precīzi raksturo Gauju….
Gaujas zilie ūdeņi ar dzeltenām pienenēm krastos, zaļie meži ar saulstaru rotaļām koku galotnēs, baltās putu bumbas vēja radītos viļņos….viss dabas skaistums vienā bruncī….Viss Gaujas dejotāju lepnums vienā bruncī
Pati dejoju ViP Gaujā, un mēs kolektīvā esam 3 audējas. Ar milzīgu lepnumu un mīlestību tapa visām kolektīva meitām zilie Valmieras brunči. 
Valmieras brunči – Gaujas brunči.
Arī mana vecākā meita ir tikusi pie saviem Valmieras brunčiem, kurus pati noauda skolas aušanas pulciņā. 
Soli pa solītim mēs ejam uz SAVU tautastērpu. 
Santa Brīvule,Valmiera