Agnese Blūmane

Vēja zirdziņam sidraba iemaukti,
zvaigžņu pakari, vējlodu vakari.
Vēja zirdziņš rikšo caur vēju,
parkā izbaudot liepmedus tēju.
Latvju zīmes un raksti, greznoti laikā,
ar vēja zirgu es pagūšu uzgleznot
rudeni miglāja tvaikā:
upe līdz izlaužas liedaga putās,
krasts iesmeldzas ziemas sarmziedu drupās..
Viņa daļa ziemas un rudens,
un vasaras elpas.
Tik daudz telpas līdz ziedonim tapt,
vien rudens čaukstas
uz ziemotiem ceļiem,
man dejojot, nesastapt.
/Dace  Sadaka/

   Kopš sevi spēju atcerēties, esmu dejojusi latviešu tautas dejas. Liela daļa manu spilgtāko bērnības atmiņu tapušas kopā ar manu deju kolektīvu “Vēja zirdziņš”, un tieši tur man iemācīja mīlēt latvisko. Mums mācīja, ka tautastērps ir liela vērtība un tas jāciena; bieži atgādināja, ka mums ir jālepojas ar to, ka dejojam tautas dejas un valkājam tautastērpu. Man kā četrus gadus vecam bērnam, kam gribas skriet un spēlēties, tautastērpa valkāšana šķita apgrūtinoša, bet ar laiku es ar to saradu un palēnām man radās sapratne par tā patieso vērtību un nozīmību.  
   Cieņu pret latviešu tautas dejām, mūziku un tērpiem var iemācīt, taču mīlestība pret to nāk pati. Tā atnāk tad, kad izjūt deju un ritmu, saplūstot ar citiem vienotā deju solī. Uzvelkot tautastērpu, mugura iztaisnojas un sejā uzplaukst smaids, pirms dejas jūtama īpaša noskaņa, ko jūt ikviens dejotājs, un dejojot rodas enerģija, kas gluži vai ceļ spārnos, un tā ir tik spēcīga, ka to spēj sajust arī tie, kas skatās no malas.
   Es mīlu tautas dejas, tās mani uzlādē fiziski un emocionāli, un dejošana tautastērpā raisa sajūtas, ko grūti aprakstīt vārdos. Man, tāpat kā daudzām citām dejotājām, sapnis par savu tautastērpu dzima pašai nemanot. Vēlējos savu tērpu, ko es ar lepnumu varētu vilkt svētkos un kādreiz nodot mantojumā saviem bērniem.
Ideja par savu tautastērpu, ko biju iecerējusi realizēt daudz tālākā nākotnē, pastāvēja tikai manos sapņos. Man jāsaka lielu paldies savai mammai, kas zināja par šo sapni un to piepildīja manā astoņpadsmitajā dzimšanas dienā. Kopā ar Aiju Mālkalnu un Janu Eveliņu radījām tieši mana tautastērpa ideju un amatnieku darbnīca “Austras raksti” parūpējās, lai mans sapnis par savu tautastērpu materializētos.
Agnese Blūmane,Jelgava