Lelde Čukure

Līgo uguns sārti un dziesmas,
Latvju smiekli un domu liesmas,
Jūs-dedziet, dedziet, dedziet gaišāk par
spožāko mēness stāstu,
gaišāk par rītausmas pārtapšanu dienā,
jūs dedziet!

Es tāda Tev esmu viena,
tikai viena ir tāda smilga, kas nelīkst,
tikai viena ir tāda upe,
no kuras smelt veldzes nekad nepiekust.
Nekad nesamīt sārtu vadmalu pret smalku zīda kārtu,
nekad saules rakstus neiemīt pret sniega mānīgo atsilšanu.
Dziesma ir pašā vidū,
dvēsele ir pašā vidū,
gaisma ir dziesmas dvēseles pašā vidū.
/Dace  Sadaka/

   Manā īpašumā ir skaists Alsungas tautastērps ar koši sarkaniem brunčiem, trīs villainēm un visiem kalumiem – slenģeni, saktām un zvārgulīšiem. Tautastērps ir dāvana no mammas. Pirms 9 gadiem, kad tuvojās mana 18 dzimšanas diena mamma teica, ka ir izlēmusi man dāvināt tautastērpu. Ar šo sākās vairākus gadus ilgs process, kurā tika izbraukāta Kurzeme, ievākta informācija un uzrunāti amata meistari. Savākt savu tērpu nebūt nav vienkāršs pasākums, jo nav nemaz tik daudz vairs to, kuri spēj uzaust brunču audumu vai izkalt rotas. Atrast cilvēku, kas prastu visu pats no A līdz Z ir vēl grūtāk, tāpēc beigās pie tava tautastērpa strādā vesela komanda.
   Nu man viņš ir – īsts un cik nu autentisks vien var būt. Es saņēmu savu dāvanu tikko izkāpusi no pusaudzes gadiem, cimperlīgi uzdodot daudz papildjautājumus – kāpēc nav no Tērvetes ja reiz nākam no Zemgales? Kāpēc nav ar ziliem vai neitrālu toņu brunčiem, jo biju ieņēmusi galvā, ka gribu jūras krasta krāsas. Uz visiem jautājumiem mammai bija savas atbildes.
   Pagāja laiks un mēs saaugām – es un mans tautastērps. Kad to uzvelku mugurā, jūtos kā ziemeļu princese. Stalta un bagāta, ar spēcīgāk saknēm un zariem, kuri stiepjas uz augšu tāli un pārliecinoši. Nākamajā vasarā augustā uz ražas novākšanas laiku es svinēšu kāzas un pusnaktī mugurā vilkšu sarkanos brunčus, lai mans vāczemes līgavainis redz kādu latviešu brīnumu ir apņēmis par sievu. Līdz ar vecāku dāvanu un tajā ielikto simbolisko nozīmi ceru, ka no paaudzes paaudzē tiks nodota valoda, dejas un lēkšana pāri Jāņu ugunskuram.
Lelde Čukure,Jegava