Sanita un Katrīna Cipruses

Tevi saucu es vārdā - Vaiņode,
un sevi es iepinu tajā-
kā rudenī paijātu dārza ziedu.
Ja laiks mani sauktu,
es ietu - vēl tālāk par saules rietu.
Uz sola pie nama, kur roku rokā
es topu par putnu Dzimtenes kokā,
par balsi, kas atskan,
par vēju,
kas čukst,
top stāsti par laika ritu -
par tevi un mani tajā.
/Dace Sadaka/

   Esmu Vidzemniece jau 20gadus,bet ar kurzemnieces dvēseli.Tas nekur nezūd.Kad radās doma par savu tautasterpu nemazāko domu tas būs Kurzemes.Tautastērps ir jāsajūt.jāizauklē tā ideja.ja vēl patik tad taisa tik aukšā.Kad meita bija maziņa viņa dziedaja folkloras kopā kur pamazām tiku ievilkta es.Dziedājām reizi nedēļā.gadskārtu svētku svinēšana.Vajadzētu skolā ieviest kadu mācibu stundu par folkloru.lai nepazaudētu mūsu senču tradīcijas.lai saprastu un izprastu laika,dabas ritējumu.Varbūt liekas ka tas nav vajadzīgs šajā skrejošā gadsimtā.Ir...tas ir pamats uz kà mēs stāvam.

   Kāpēc Kurzeme.Vaiņode.....esmu dzimusi un augusi Vaiņodē.mani senči nāk no Vaiņodes.Liela un ļoti kupla dzimta.Prieks un lepnums.Aiz cieņas pret savu pagātni un mīlestibu pret Kurzemi tā tapa mans tautastērps.Patiesībā arī krāsas ir man sirdij ļoti tuvas.kā bez oranžā.Jūt to tempermentiņu. Vai vajadzīgs mums katram tautastērps?Ir!!! To nevar izstāstit to var sajust uzvelkot 4.maijā un aizejot nolikt ziedus pie Brīvibas pieminekļa.jūti kā mugura iztaisnojas.Nejau Dziesmusvētku dēļ mums tas ir vajadzīgs...bet mums katram sirdī tas jasajūt.tāds kā patriotisms un tas nav 18.novembrī tik noiets lapu gajiens.bet tas ir katru dienu dzīvojot.strādajot par Latviju.Cienot.mīlot savu zemi.senčus un ģimeni.Var jau škist ka esmu parāk naiva savam vecumam....es ticu un gribu ticēt par mums.par Latviju .

    Un esmu patiesi lepna par savu tautasterpu.Un kas par ņieburiņu!!! Vēl daži sīkumiņi jāpieslipē.bet pamats jau ir.Un arī manai meitai savos 15gados ir jau savs tautasterps....protsms izaugot lielai var veidot un atrast savu tautastērpu.bet viss sākas no mazumiņa.Mums abām ir Vaiņodes tautasterps. Folklora.mūsu senču gudribās ir tads spēks ko tik mācities un macities.Es zinu tik kripatiņu.bet ir kur augt ar katru dienu uzzinātko jaunu.Par to interesi un pozativo atkaribu lielais paldies Ligitai Šreiberei un folkloras kopai"Oglite"un vecaku"Pagalitēm".

Sanita un Katrīna Cipruse,Rīga.