Lita Nēve un Jolanda
Ozolīti zemzarīti, kam tu
augi lejiņā
Meitas tavus zarus lauza
kalņiņāmi stāvedams
Laužat meitas ko
lauzdāmas, galotnītes nelaužat.
Lai but putniņiemi
uzmesties.
Vienā skaistā dienā
1965.g uz galdu pie Omamas ieraudzija
liela paka ietīta bruna papira.
Tante Natālijai bija izdevusies sagadat un atsutit masai un mani katrai
Nīcu tautastērpu no Liepajas. Dzivojam Sidnejas aprinku rajona Australijā. Šie
terpi bija brinums musu acis. Koši sarkani brunči, izšutie neiburi, krekļiem
bija melni izšuvumi uz pleciem un aprocēm. Vainagi bija auksti un ļoti grezni.
Klāt bija vilaines un dazas lielas saktes. Lepni valkājam tautastērpus daudz
gadus jo dancojam tautas dejas sestdienas pēcpusdienās un bez tērpu nevarēja
uzstāties. Manie miļie krustvecāk Zenta un Richards Kalniņi uzdāvināja vairākas
skaistas saktes ari dzintaru kreles. (3.foto no beigām)
Ar laiku Nīcu
tautastērps palika šaurs un pa īsu, tad tie tika atdot mazākiem dejotajiem. Matei bija saglabājies Ventspils novadas kreklis,
viņa pati šuva 1943.g Liepajas Valstu Gimnazijas rokdarbniecu stunda. Ģimene dzivoja Ventspili
kad mamma piedzima tadēl izvelās to šut. Viņa to valkāja savas ģimnazijās
izlaidumā. Sidnejā bija iespējas pasūtit audumu
neiburbrunčiem, skaistas saktes,
metalu josta utt. Mamma sašuja neiburbruchus ar daudziem faltītiem, apakšsvarku un piespraudām skaistās saktes uz
viņas kreklu un bija loti glit. Šo tautastērpu valkāju Latviesu Sestdienas
Skolas izlaiduma 1974.g.(2.foto no beigām.)
Nakamā gadā valstu
premiers Gough Vitlams atzina Baltijas Valstas piedaribu Padomju
Savienibai. Sidnejā mēs iekapām busiņiem
un aizveda protestēt Kanberā , valkājam mūsu tautastērps. Uzstājamies ar tautasdejām Sidnējas Operas Nama skatuvē
starptautiska pasākumā atzīmet Operas atklašanu. Australijā svinējam Kulturas
Dienas starp Sidneju,Melbournu, Adelaide, Brisbane un Pertu. Gadijās ka vienai
meitai pietrūka tautastērps un jo es toreiz neuzstājas prasija nēsat mano. Kāds
laiks pagāja, ceļoju pa Aziju un kad atgriezās vairs nezināju kam prastīt lai
adot mano tautastērpu.
Kad parcēlas uz dzīvu netālu no Briseles ar vīru un divām meitām pietrūka runat latviski un kad uzināju veidojās koris es aizgāju izmēģināt. Gāju regulāri uz meginajumiem un gribejās turpināt. Nakamā ceļojumā uz Rīgas aizgāja uz “’Senā Klēts’’ tur man ļoti iepatika Ventspils novada tautastērps, kadu brīdi pārdomāja,un tomer nopirka. Saktas ir dāvināts no Kalniņiem. Man vel pietrūkst lielā sakte, to pasūtišu no Jānis Bunka ‘’Amatnieku Mājas” Liepāja. Skaistajā tautasterpa esmu uzstājusies divos Dziesmu Svētkos Rīga , vairākos koncertos Briselē un pie Flāmiem Folkloru Festivalā.Salidojumā Trinidad/Tobago ar Guntaru Gedulis privāto koncertu Prezidentam, Esslingenā, Rosendaelē un Orsē muzejā Parizē. Tautasterps nav stavejs piekarts skapa! 2018.g Vecrīgā koris sapulcejās pirms gājienu, gaidijām un pēkšņi pieskrēja kundzīte, teica vina atpazin manu nieburbrunči jo viņa audējusi, šis ir bijis viņas pirmais audējums un viņai bija radijis prieku to aust no vairākam krāsam, jo tur ir tādie balti diedziņi tie iedzīvin un vibrēja audumu. Mums abam bija ļoti priecīgs brids.
Abām meitām uzdavināja tautastērps. Astrīdai jo viņa iemacījas latviski runāt kad dzivoja pie Guna Ulanes, Penkulē kur vina strādāja Kulturas nama ka brīvprātiga. Viņa izvēlās Džukstes novadu tautastērpu, izmērija uz vietas, šuva Rīga ‘’ANVI AM’’ ari saktes un vainagu iegādājam pie viņiem. Pašlaik Astrida dzīvo Sidnēja,tur aizved savo tautastērpu jo dzied kori, piedalijās Rīgā, Dziesmu Svētkos divas reizes , Sidneijā un Adelaidē Kulūras dienas. Jolanda ari dzied kori Briselē un gribējas piedalīties Dziesmu Svetkos, Rīga. Var teikt tā ir tradicija mūsu ģimenē. Caur internetu pasūtijām Līzums novadu tautastērpu un apavas no Rasa Ozoliņas aušanas darbnica “RŪJA” saktes no Agris Kramiņš Rīgā. Izcili valkāju savo tautastērpu Rigā un Briselē.
Beidzamajā bildē Jolande Lita Astrid
Foto:Ilze Goldsteina Photography un no Litas personīgā arhīva
