Sigita Varika

Jūru es paijāju rītos,

kad priežu zīda dūmaka

pārtop pirkstgalos noskūpstītos.
Jūru es paijāju vakaros,
liedags, kad kļūst man par gultu,
kā stiegru es uzvilktu savu maigo
zaļaļģu bultu
un lūgtu laikam diet kā bērnam,
kā vējam rēnam
uz zilas vilnas spilvena kā dūnu pēļa
tad pusnaktī galvu likt
līdz rītam jaunam
pie smalkputu sapņa tikt.

/Dace Sadaka/

   Mans Sakas tērps tapis nevis pēc manas vai manu senču izcelsmes vietas, bet tīri pēc manām izjūtām, jo pati nenāku no Kurzemes. Man vienmēr patikusi zilā krāsa, jūra... Sakas tērpa zili galdainie brunči bija pirmā tērpa sastāvdaļa - audums pirkts Vērmaņdārza tirgū no audējas Vijas Rulles, vestes audums vienkārši no zilas vilnas, kopā šūts pie Ķekavas šuvējas Inas. Lakats un sakta pirkti Vecrīgā. Priecājos, ka kopā ar draudzenēm visas iesaistāmies šajā tērpu tapšanas un komplektēšanas procesā, spriežam par to, meklējam variantus - ir interesanti!

Cieņā, Sigita Varika,Ķekava