Diāna Stamberga

MANS TAUTASTĒRPA STĀSTS

Mana Kurzemes 19. gs. Bārtas meitas tautastērpa komplektēšana noslēdzās pavisam nesen - 2023. gada pavasarī, kad nu jau vairāk kā pēc 13 gadiem ar milzīgu ģimenes, kā arī draugu atbalstu varu teikt, kas šis sapnis nu ir piepildīts. Tērpa pati pirmā sastāvdaļa, kokvilnas mežģīņu zeķes, tika iegādāta 2010. gadā, jo tajā laikā bija nepieciešamas Ogres Ģimnāzijas jauktā kora “Gājputni” dalībniekiem piedaloties X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kā arī piedaloties XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos 2013. gadā LU jauktā kora “Juventus” sastāvā. Šajā laikā gan vēl nenojautu, ka ar šo pirkumu esmu uzsākusi ceļu pretīm pati savam tautastērpam, kurš nu jau kā četrus gadus uzticīgi seko manām ikdienas gaitām Amerikā.

Pavisam organiski mežģīņu zeķēm pievienojās tautiskās ādas kurpes 2014. gadā, kad dziedot Latvijas Universitātes korī “Dziesmuvara” tajās pirmo reizi kāpu Baltijas studentu dziesmu svētkos Gaudeamus Daugavpilī. Pāris mēnešus vēlāk, 2015. gada agrā pavasarī manas mammas, Valenīnas Bērziņas, motivēta nolēmu, ka ir pienācis laiks iegādāties tautastērpu, kurš kalpotu ne tikai man, bet tiktu nodots arī tālāk nākošajām paaudzēm manā ģimenē. Lēmums bija jāpieņem diezgan steidzīgi, jo mērķis iegādāties galvenās tērpa sastāvdaļas - brunčus, kreklu, ņieburu un villaini - līdz VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkie bija jāsasniedz pāris mēnešu laikā. Bārtas tautastērpa izvēle atbalstīja fakts, ka vecvectētiņš Jānis bijis kurzemnieks.

Tērpa pamatapģērbu - brunčus, kreklu, kā arī vainagu - tīri aiz veiksmes izdevās izstrādāt ar aušanas darbnīcas “Vēverīšas” čaklo roku palīdzību, kuras tai laikā tieši strādāja pie Bārtas tērpiem kādam deju kolektīvam un viens liekais brunča auduma gabals bija veiksmīgi palicis pāri. Sarkanais audums ņieburam gan bija izbeidzies, to, savukārt, atradām un ņieburu pasūtījām “Senajā klētī”. Villaine tapa meistares Vijas Rulles rokās, ko negaidīti sastapām Vērmanes dārza tirdziņā. Nu bija pienācis brīdis atrast saktas meistaru. Longinu Švireviču sastapām Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”. Nodevām viņa rokās ģimenē paaudzēs glabātos sudraba virtuves piederumu rokturus, kas šobrīd ir iestrādāti lielajā čupu saktā. Nākošo sešu gadu laikā šai saktai pievienojās arī pārējās divas mazāka diametra Jura Pilmaņa čupu saktas un 2023. gadā, kā pēdējā tērpa detaļa, oriģinālā Bārtas krekla sakta, kas tika iegādāta no “Rotu upes” plašā rotu klāsta.

Tērps ir piedzīvojis VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus 2015. gadā, XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus 2018. gadā Latvijā un ir izceļojis uz Kanādu lai piedalītos XV Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā, Toronto 2019. gadā un XV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos ASV, St Paul 2022. gadā. 2023. gadā tas īslaicīgi agriezās Latvijā uz XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem Bostonas latviešu kora sastāvā. Nepilnīgi nokomplektēts tērps ir piedalījies Tautastērpu skatē XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā 2018. gadā un ieguvis 3. vietu nokomplektēto tautastērpu kategorijā, kā rezultātā tautastērps ticis iekļauts Aijas Jansones grāmatā “Tautastērpa komplektēšanas pamati”. Pilnīgi nokoplektēts tērps ir demonstrēts Tautastērpu skatē XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos 2023. gadā, kā arī iemūžināts uz plašākā latviešu ārzemju izdemuma ārpus Latvijas “Laiks” Mākslas kalendāra  2024. gadam vāka.

Tautastērpa ceļš no Ogres uz Ameriku 2019. gadā to šobrīd ir atvedis uz Lenoir City Tenesī štatā, kur tas gaida savu nākošo ceļojumu un uzstāšanos XVI Latviešu Dziesmu svētkos Kanadā, Toronto 2024. gadā. Ceļojot ar vainagu rokās un pašu tērpu rokas bagāžā, esmu saņēmusi daudz jautājumus un komplimentus. Tas, savukārt, dot iespēju dalīties ar savu kultūru, kas mani ļoti priecē un sniedz gandarījumu. Lai balstiņa tālu skan!

Kopskata fotogrāfiju autore: Haley Roksandich


Ar cieņu,Diāna