Māra Rudzāte

Zaļrūtota villainīte
sūnu stiegrās ieaugusi,
vēju mezglos izvējota,
smalku domu nopērļota.

Tautas godu saulē likšu
aiz stariņa virzoties,
lai es lepni dziesmot eju
tautas tērpu apvelkot.

Dziedot audu domu rakstus
manas tautas ietērpā,
lai nerauda Latvju ļaudis
savā zemē dzīvojot.
/Dace Sadaka/

    Ar tautastērpu iepazinos 7 gadu vecumā, kad sāku piedalīties folkloras grupā "Ceiruļeits". Pateicoties Annai Kārklei, savu dzīvi bez tautastērpa un folkloras iedomāties nevaru, tā ir kļuvusi jau par daļu manis. Par to esmu viņai ārkārtīgi pateicīga.  
    Par savu tērpu varu teikt, ka tas ir dzīvs, tas ir bijis ar mani lielu daļu dzīves - festivālos ārzemēs, koncertos, svētkos un konkursos. Līvānu tērpi ir no Krustpils novada. Viss tērps gan nav mans personīgais, tomēr esmu ar to saaugusi. Manas ir saktas,zeķes un kurpes.”Ceiruļeitī” tērpi iet no paaudzes paaudzē un vairāk kā 25 gadu laikā, dalībnieku skaits ir ļoti liels un pat nav saskatāms. Esmu priecīga, ka mums ir atbalstītāji, pateicoties kuriem, ir iespēja iegādāties jaunas detaļas vai uzturēt jau esošās. Anna ir iemācījusi tērpu nēsāt godam, kā nākas un to cienīt. 
Nožēloju,ka mājturības stundās izvēlējos vieglāko ceļu un nedarināju savas tērpa detaļas, taču ceru, ka kādreiz saņemšos un ķeršos tam klāt. Pašas darināto tomēr nekas nespēs aizstāt. 
Man ir liels prieks, ka tautas tradīcijas pēdējo gadu laikā ir spilgti uzpeldējušas gaismā un, ka cilvēki atgriežas pie tām.

Māra Rudzāte,Līvāni