Andra un Annele Anna Baltmanes

Kurzemīte ….

   Bērnības atmiņas mēdz atgriezties ar skaņām, garšu, smaržu… viena no atmiņām man saistās ar omas Vilmas Draudiņas, vēlāk arī mammas Valdas Andersones drēbju skapja smaržu, kurā cauri visiem smagajiem gadiem pašā tālākajā stūrī nedaudz aizslēpts glabājas ne vien pieclatnieks un Bībele, bet arī Nīcas tautastērps. To drīkstēja vien apskatīt, aiztikt ne, kur nu vēl uzvilkt … pagājušā gadsimta sākumā oma to pati bij’ darinājusi. Glabājusi visu dzīvi, mugurā to viņai nekad netiku redzējusi. Mamma stilizētā Kurzemes tērpā dejojusi visu savu jaunību un skaistā bildē redzama padomju laikos izdotajā fotoalbumā “Dzintarzeme Latvija”.

   Ļoti lepojos, ka mamma bijusi dejotāja un tas, protams, bijis “liktenīgi” visām mūsu dzimtas sievām un meitām. Meita Dana dejoja jau no 3 gadu vecuma, arī pati savā dzīvē esmu izdejojusies skaistos Rucavas, Nīcas, Bārtas un Alsungas tērpos … pasakaini skaistos, bet ne savos. Savu pirmo — Nūrmuižas —tautastērpu iegādājos 80 gadu beigās, meklējot un pētot dzimtas saknes. Izrādījās, ka abu manas mammas vecāku dzimtas nāk no kurzemniekiem. Droši vien tālab deguni mums uzrauti, laikam esam dikti lepnas.

   Pārceļoties uz Briseli, līdzi ņēmām tikai pašu nepieciešamāko … un vienu kasti ar tautastērpiem. Nu jau katrai no mums tapis savs. Man Nūrmuižas tērps, manai meitai Danai omas šūtā Nīca un manai meitai Annelei sarkani, kupli, gan Latgales brunči …Nu jau gana, ko svētku reizē greznoties, ko uzvilkt, dejojot vai stāstot par Latviju citzemniekiem. 

   Līdz reizei, kad Minsteres latvieši sarīkoja arheoloģisko apavu darināšanas meistarklasi. Tā mūsu ģimenē sākās jaunu tērpu darināšana. Tapuši divi arheoloģiskie tērpi, daļēji pašu šūti un veidoti, daļēji no meistariem gādāti. 

   Kopā ar mīļajām Briseles rokdarbniecēm sadomājām meistarklases pastalu darināšanā, un nu jau vairāk nekā gadu mācāmies radīt pašas arī savus brunču, zeķes, cimdus, jostas, kreklus … 

   Tā kā arheoloģiskā tērpa brunču daļa nav šūdināma, tad brunču meistarklasē draudzības un jaukas kompānijas dēļ nolēmu, ka šūšu tādus brunčus, kādiem audums pats iekritīs klēpī, jo visumā jau man tak brunču nevajaga! Iekrita. Ziniet, kāds audums? Nīcas  … tiesa gan, bez ziedu rakstiem. Tos pensijā būs jāuzdarina. Tomēr Kurzemīte … tad nu mūsu ģimenē tapis vēl viens mūsdienīgs Nīcas tērps. Brunču apakšmalas šūšana nenoliedzami ir meistarstiķis, kuram man pacietības bija par maz…tālab arī tērps mūsdienīgs, meitām ko pucēties …

Beidzmajās bildēs-Mana mamma pirmā labajā pusē senajā bildē,tai pašā omes Nīcā ir mana vecākā meita Dana Baltmane un tā otra Latgales sarkanos brunčos ir tā pati Annele .... pirms kādiem gadiņiem!

Andra Baltmane


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .