Agnese Blaubārde

Agnese Blaubārde, 34                                                                                                                   
Tilda Blaubārde, 4
Dzīvo Stokholmā, Zviedrijā


Valkā Sakas novada tautas tērpu
Izgatavoti no 2016-2018. gadam
Liepājā, Liepājas Amatnieku Namā


  Esmu Pāvilostniece. Mana ģimene Sakas novadā dzīvojusi vairak kā sešas paaudzes. Maza būdama padomju laika mamma man ar māsu bija sarūpējusi tautastērpa bruņčus, kuri bija gaiši zilā krāsā un lielāku rakstu, bez sarkanās līnijas. Tāds audums bija pieejams un daudz vairāk arī nezinājām par skaisto dziļo zilo jūras toni ar smalko bruņču rakstu, kuru rotā sarkana vilnas auduma maliņa. Bērnībā bieži braucot zirga ratos apdziedot vietējos Jāņus kopā ar mammu un citām sievām, pašdarinātu sieru un vietējo Pāvilostas brūža alu sajutu šī tērpa svarīgumu un vērtību. 
  Vēlāk izaugot un pārvācoties uz dzīvi ārpus Latvijas šī cieņa pret savu tautastērpu pieauga. Vienmēŗ saistīja kaut kas oriģinals, sens un ar stāstu. Man radās lielāka interese par novada tradīcijām un to saglabāšanu un turpināšanu. Mans sapnis bija sarūpēt pašai savu tērpu. Lēnām tas arī piepildījās. Kādu vasaru aizbraucu uz Liepājas amatnieku namu, kur strādā visi rokdarbu meistari, lai tērps taptu pēc vislabākām sajūtam un saknēm katra paša izlolots. 
  Sākumā pirmie tapa bruņči, tad pēc tumši zilā dzijas kamoliņa izpētes sapratu, ka tādus pašus bruņčus audīsim ari manai meitai. Tad rotkaļi izgatavoja burbuļsaktas - vienu lielo dubultīgo misiņa ar sarkaniem stikla akmentiņiem vilainei, un divas mazākas man apkaklītei un meitas blūzītei. Slēģene arī ir misiņa ar īpaši izvēlētu rakstu. Villaine ar mazāko bārkšu apdari un vairak zilo diegu kā tradicionālajai vilainei, kurā ir daudz vairak dzeltenās krāsas un bārkstis ir garākas. Blūze ar balto izšuvumu uz abam rokām baltajā linā un tumši zilo izšūto apkakli tapa visilgāk, jo to izšūšanai bija vajadzīga tikai pilnīga dienasgaisma. Tapa divas ziemas. Baltās kokvilnas zeķes mežģīņraksta raksturīgas Kurzemniecēm. Meitai plānoju izgatavot vainagu, kas ir īpaši grezns. Plats sarkans ar smalku pērlīšu izšuvumu. 
   Mēs abas jūtamies ļoti lepnas un pagodinātas katru reizi ietērpjoties un sapošoties tajos. Stāsts par savu zemi un vietu un nozīmīgumu mūs vieno. Esmu lepna, ka parādot un stāstot par Latviju un savām mājām vienmēr nododu To sajūtu. 

Viņa mantos manu tērpu. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .