Mans tautastērps svin 5 gadu jubileju
31. jan. 2023,
Nav komentāru
Biedrības “Mans tautastērps” piecu gadu jubileja - Ziedu balle - nosvinēta!
Un pārskatot piecus gadus, ir darīts un izdarīts daudz, pat dažādi ierobežojumi nav ierobežojuši mūsu aktivitāti, jo kalendārs allažiņ ir bijis pilns – ja nav klātienes, tad virtuālas vai citādas aktivitātes notikušas.
Biedrība jau tāpēc ir biedrība – darbošanās kopā, drauga plecs turpat blakus, un pasākumi var notikt tikai tāpēc, ka vēl kādam tas interesē, vēl kādu aizrauj, vēl kāds iedvesmojas no kopā būšanas. Cilvēks blakus ar dzirkstelīti acīs ir vislielākā vērtība.
Biedrības Ziedu balli uzņēma Ragaciema Skadiņi
Detalizēta bilžu reportāža ar komentāriem
https://www.facebook.com/tautasterps
Biedrība “Mans tautastērps” svin piekto gadskārtu - intervija ar biedrības aizsācēju Ilze Strēle
10. jan. 2023,
Nav komentāru
Biedrība “Mans tautastērps” svin piekto gadskārtu - intervija ar biedrības aizsācēju Ilze StrēleBiedrība “Mans tautastērps” sākotnēji aizsākās kā ideja izveidot kalendāru ar 12 fotogrāfijām tautastērpos un šo tautastērpu stāstiem, stāsta Ilze Strēle, kuras hobijs ir fotografēšana. Iesākumā bija doma bija savākt šos 12 tautastērpu stāstus savu draudzeņu lokā.
Viena krāšņa fotosesija pēc otras, tautumeitas ar krāsainiem ziedu vainagiem galvās, kronējot tradīciju nēsātājas un glabātājas, viens stāsts pēc otra, ideju un stāstu kamolītis ritinājās jau krietni pāri sākotnējam plānam par kalendāru un 12 fotogrāfijām. Aizrautīga ideja parauj līdzi arī citus, Ginta Zaumane pievienojās ar ideju izšūt košos vainagus pērlīšu miniatūrās, Dace Sadaka nāca ar īpaša veltījuma dzejas rindām pie katra stāsta.
Pirmie 120 stāsti savirknējās grāmatā. Grāmatas radīšanai arī tika dibināta biedrība, kura 2023. gada janvārī svin savu 5 gadu jubileju.
Un stāstu apkopošana nav stājusies. Lai arī pēdējos divus gadus mazliet sprunguļus riteņos ielika pandēmija ar dažādiem ierobežojumiem, biedrībā idejas virmo, nāk klāt arvien jauni stāsti un fotogrāfijas par tautastērpu un to īpašnieku gaitām tepat Latvijā un arī tālumā, izstāde “Mans tautastērps pasaulē” ceļo pa Latvijas kultūras namiem un izstāžu vietām, un arī biedrības meitenes pa laikam tiekas, uzburbuļo idejas, un biedrība piedalās dažādos sevis radītos un citu vadītos projektos.
Šodienas intervija būs ar biedrības dibinātāju un Mammu, idejas aizsācēju, bez kuras nekā no šī visa nebūtu – Ilzi Strēli. Jautājumus sagatavojušas biedrības meitenes, jo ikdienā viena no otras esam dažādos attālumos, un ir lietas, ko ļoti gribējies pajautāt Ilzei, bet nekad nav sanācis.
Par ko Tu vēlējies kļūt bērnībā?
Tā īsti neatceros - par frizieri laikam, jo man bija lelle Inga ar gariem blondiem viļņotiem matiem, kurai nogriezu ‘čolku’, jo man tā patika labāk. Protams, brāzienu no mammas arī toreiz dabūju. Vēl arī tēloju medmāsiņu un ārstēju savas lelles.
Kāda bija Tava sapņu profesija bērnībā un pirmajos skolas gados?
Pianiste, jo mācījos bērnu mūzikas skolā, bet, tā kā mani neuzņēma pianistos Mūzikas vidusskolā, (pārāk īsi pirksti), teica, lai ejot uz kordiriģentiem, bet man negribējās “plātīties” kora priekšā. Tad gribēju mācīties Konservatorijā par kultūras darbinieku. Tomēr spītības dēl iestājos Medicīnas institūtā, jo mamma teica, ka atļaus man mācīties vienalga kur, tikai ne Medicīnas institūtā.
Kādi bija Tavi lielie bērnības sapņi? Vai tie ir piepildījušies?
Tā īsti neatceros, man jau liekas, ka neko dižu tajā laikā nesapņoju, jo dzīve ritēja mazliet savādāk nekā tagad.
Ja vari, nosauc 3 konkrētas emocijas/ tiekšanās / sajūtas par kurām sapņoji savos 16-19 gados?
Iegūt izglītību, būt neatkarīgai, gribējās, lai vecāki mazāk kontrolē.
Vai par iegādātu tautastērpu var teikt “mans tautastērps” t.i. kontekstā ar biedrības pamatnostādni: pašu roku darbs, dzimtas mantojums utt?
Domāju, ka var, ja tikai šis “mans “iekļauj tērpā visu to, ko sajūtu par savu esam. Un ne jau visi manto, ne visiem ir prasmes un iespējas darināt pašiem. Nav jau nozīmes, kurš darina - tērpā jābūt ieliktām savām domā, sajūtām. Par savu laikam nesauktu tērpu, kurš pārpirkts no kāda cita valkātāja, jo enerģija un spēks tam pavisam savādāks.
Kāda ir Tava attieksme ir jaunrades tautastērpiem?
Lai ir - jo tautastērps ir dzīvs, tas aug un attīstās arī šajā gadsimtā, tika jāzina, kāpēc tas ir jaunradīts un jāmāk paskaidrot, ka tas nav 19.gs tautastērps, ka tā nav vēsture, bet jaunrade. Un lai tur nebūtu daudzu gadsimtu sajaukums vienā tērpā. Un vēl - domāju, ka nebūtu pareizi to vilkt uz pasākumiem, kur tiek prezentēti tautastērpi to esošajā nozīmē. Velkam uz ģimenes ballītēm, privātos pasākumos, var jau arī Dziesmu svētkos, skatītāju rindās esot, bet ne dziedot korī vai dejojot Deju svētkos. Varbūt var veidot skati tieši jaunradītiem tērpiem ?
Kāds ir bijis neparastākais piedzīvojums - kuriozs, sava veida vilšanās un lielākais saviļņojums pa šiem pieciem gadiem biedrībā “Mans tautastērps”?
Piedzīvojumu jūra…. Saviļņojums - noteikti Vairas Vīķes-Freibergas fotosesija, un tas, kā viņa, lepni paceltu galvu, ar manis pīto vainadziņu galvā, aizgāja mājās no Vērmanes dārza pa Rīgas ielām. Un protams, pēc tam tikām uzaicinātas arī ciemos pie viņas uz vārda dienu. Un tas, ka mūsu grāmata tiek izvēlēta dāvanai lielos nozīmīgos pasākumos. Vēl - Latvijas Lepnuma balvas iegūšana un viss pasākums gan pirms, gan pasniegšanas dienā!!!
Kuriozs - viens no - ar Anitu sarunājām bildēties Kuldīgā un sarunājām, ka viņa pati darina vainadziņu, bet šī - aizmirsusi, tad nu dzinām Jāni pēc puķēm un pinām uz vietas. Vēl, Ventspilī sarunājām ātro fotosesiju Initai - vainadziņš no Rimi pirktām lefkojām tapa 3 min laikā. Bet Solvita vainadziņa darināšanai priežu zarus ar ziediem saplūcām Ventspils Piejūras parkā. Tādu lielu vilšanos nemaz nav bijis….viena no mazajām - fotografējot Zandu, iepriekšējā vakarā ziedošais margrietiņu lauks ticis nopļauts, bija jādomā kāds cits risinājums vainagam.
Kādas ir tās vērtības, kas ir kā dzenulis, lai turpinātu pirms 5 gadiem iesākto projektu "Mans Tautastērps"?
Vērtības neaprakstāmas, vārdos neizsakāmas - ja saproti, ka tas, ko dari, ir svarīgi vēl kaut vienam cilvēkam, tad atliek tikai darīt, jo nevar tā vienkārši pateikt - viss, ar šo viss beidzas…. Protams, šobrīd viss iegājies mazliet citās sliedēs nekā tas bija sākumā, bet tas jau ir labi, jo viss notiek, viss mainās un attīstās, un vērtība šim visam ar to tikai pieaug.
Kāds varētu izskatīties "Mans Tautastērps" vēl pēc 5 gadiem?
Skaitliski tāds pats apmēram, savā būtībā arī, bet noteikti būs vēl daudz citu aktivitāšu, kuras realizēsim. Noteikti gribētu nokļūt nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ar mūsu stāstiem, un ar šo nokļūt vēl tālāk pasaulē. Gribētos vairāk tikt ciemos pie ārzemju latviešiem - gan uzklausīt un fotografēt stāstus, gan izstādi aizvest. Varbūt kādas meistarklases saorganizēt… tam visam vajag daudz brīva laika, bet valsts mani pensijā vēl nelaiž….
Kad un kā radās interese par fotografēšanu? Vai nav bijusi doma / vēlme pamest darbu kā ģimenes ārstam bet strādāt profesionāli fotografējot?
Interese sākās 12 gadu vecumā, kad tētis iedeva fotoaparātu Smena-2, un es devos ekskursijā uz Sočiem. Tad nu fotografēju savam priekam un ģimenei, līdz 2008. gadā nopirku spoguļkameru un sapratu, ka no tās neko nesaprotu. Fotogrāfijas pamatus apguvu Rīgā Fotoakadēmijā pie Daiņa Matisona. Turpat apguvu arī emocionālās fotogrāfijas kursu un portreta fotogrāfiju. Dabas meistarklasē pie labākā dabas fotogrāfa Andra Eglīša apguvu dabas foto noslēpumus. Regulāri piedalos foto plenēros. Esmu piedalījusies dabas foto izstādēs kopā ar citiem dabas fotogrāfiem. Pamest maizes darbu medicīnā doma nav bijusi, jo foto netraucē darbam (brīžiem tomēr traucē), bet palīdz. Un nemaz neesmu un negribu būt profesionāls fotogrāfs - gribu fotografēt tā, kā es to jūtu. Man sajūtas svarīgākas par tehniskajām lietām.
Kāds bija Tavs pirmais rokdarbs, un cik gados?
Skolas laikā - darbmācības stundās pie skolotājas Zirdziņas - nu īsti pat neatceros - kaut ko tamborējām, kaut ko adījām, dažādus rakstu paraudziņus, šalli jau nu noteikti, šuvām priekšautu, svārkus. Pat atceros, ka audums bija brūni oranži sarkani rūtains un svārki ar pretfaltēm bija. Tad arī gāju aušanas pulciņā, audām lina sedziņas (man pat liekas, ka viena vēl kaut kur skapī ir) un sienas segas ar cilpiņām un tautiskiem rakstiem. Uz lina izšuvām dažādus izšuvuma dūrienus - balts lins un sarkans mulinē diegs vēl acīs stāv.
Ar kuru rokdarbu Tu visvairāk lepojies?
Ar savu divvirziena izvilkuma Zemgales tautastērpa kreklu, kurš darināts 1989. gadā Ilgas Madres vadībā. Un ar savas bērnības segas gandrīz precīzu atveidojumu (nav tikai maliņas tādas, kā bija oriģinālam) - un šis ar tādu īpašu pievienoto vērtību.
Ko no rokdarbiem Tu vēl vēlētos pamēģināt?
Gribētu uzaust kādu rūtainu lakatu… bet saprotu, ka tam vajag laiku… nu varbūt, kad būšu pensijā… kas zina….
Kad Tevī radās azarts adīšanai?
Skolas laikā jau adīju, adīju arī pēc tam, institūtā mācoties un darba gaitu sākumā. Adīju sev un savam dēlam, jo tajos gados neko veikalā nopirkt nevarēja. Pēc tam bija brīdis, kad neadīju - nezinu kāpēc (varbūt arī tāpēc, ka veikalos bija nopērkamas arī adītas lietas un roku darbs nebija modē… un tad atkal -laikam biedrības un mazā ‘mudžināšanās’ pulciņa iedvesmota atsāku adīt. Šajā spriedzes pilnajā laikā tas ir tik relaksējoši.
Kādi smieklīgi pārpratumi vai atgadījumi ir bijuši saistība ar rokdarbiem?
Ir tādi adījumi, kurus uzadu un ielieku skapī… nu varbūt vienu reizi uzvelku…
Kad pēdējoreiz esi jutusi tauriņus vēderā un degsmi uzticēties nezināmajam - izdarīt ko pilnīgi ‘crazy’, pretēju ikdienas takā ierastajam?
Nu uz šo jautājumu ir tik grūti atbildēt - es parasti visu mēģinu apdomāt un tad darīt, uzticos intuīcijai.
Ja Tu nokļūtu uz neapdzīvotas salas, kādas 3 lietas Tu gribētu ņemt līdzi?
Dziju, sērkociņus, katliņu.
Kas Tevi visvairāk/visātrāk var nokaitināt?
Nepatiesība, meli, nepatiess apvainojums, cilvēku stulbums un neiecietība.
Ar kādu paveiktu lielu / mazu darbiņu Tu lepojies?
Ar biedrību “Mans tautastērps”. Ar savu mazdēlu. Ar Latvijas Lepnuma ābelīti.
Kas Tev ir mazā dzirkstelīte (iedvesma) tam, ko dari?
Domubiedri, kopābūšana ar cilvēkiem, ar kuriem varu būt es pati. Dziesma. Pastaigas gar jūru, pa mežu. Brīžiem būšana vienatnē.
Kas ir Tavi laimes mirkļi? (sajūtās, paveiktajā, izbaudītajā)?
Kad visi veseli un miers pasaulē.
Kas ir Tavas latvietības piederības formula?
Savu sakņu atrašana, apzināšana, dzimtas koka pētīšana, mammas sarakstīto atmiņu apkopošana grāmatā, senās fotogrāfijas.
Kāda ir Tava sirds dziesma šobrīd?
Šobrīd (29.11.2022) galvā skan Mārtiņa Brauna Dvēselīte… pat nezinu, kāpēc… bet tuvas tās liriskās, smeldzīgās…
Ko Tu darīji pagājušajās brīvdienās?
Tīrīju sniegu, rotāju māju Ziemassvētkiem, dziedāju ar ansambli Jelgavas egles iedegšanas tirdziņā.
Mūsu 2022 gads.
28. dec. 2022,
Nav komentāru
Gads tuvojas noslēgumam. Tas izvērties pavisam citādāks kā gaidīts, un mūsu ikdienai ir vienmēr klātesoša ēna. Tomēr katrs daram, ko spējam – labāko katrs savā lauciņā un sniedzot atbalstu un palīdzību, kad iespējams.
Lai arī lielā mērā esot katrai savā darbu virpulī, tomēr arī kopā biedrībai “Mans tautastērps” ir izdevies sadarīt arī kopīgas lietas.
• Mums ir bijušas izstādes Iecavā, Imantā un šobrīd Jelgavā (nākamā gada izstāžu kalendārā vēl ir brīvi mēneši – ja kāds vēlas redzēt mūsu bildes un stāstus, aiciniet pie sevis).
• Neiztrūkstoši kopā ar mūsu draugiem no Senās klēts un Rituma piedalījāmies nu jau tradicionālā tautastērpu gājiena organizēšanā 4.maijā – un pēc divu gadu virtuālajiem gājieniem, kopā sanākšana atkal bija varena.
• Mūsu Ukraiņu draugus atbalstījām Višivankas dienā #VyshivankaDay – priecājoties par viņu prasmi un meistarību un demonstrējot arī savu mantojumu. pārstāvot visus novadus.
• Maijā Jelgavā bija pieejama etnogrāfiskā izziņas taka, orientēšanās spēle, kuru iepazīstot dalībnieki varēja uzzināt par Zemgales tautastērpu un tautastērpu darinātājiem
• Biedrība piedalījās arī lielās Šalles Latvijai tapšanā, ieadot tajā savu karogu ar krāšņo puķu izšuvumu.
• Kā katru gadu, arī rīkojām biedrības nometni, šoreiz izzinājām Ludzu un Latgales mantojumu, iepazināmies ar vietējām Musturprieka meitenēm - rokdarbi, pirmie soļi kokles spēlēšanā u.c. aktivitātes, bet par visu svarīgāka ir kopā būšana.
• Atsākām tautastērpu stāstu pierakstīšanu, un, viesojoties Oslo, ieguvām trīs jaunus stāstus, kuri nu jau skatāmi izstādē Jelgavā.
• Protams, neiztrūkstoši nākamajā gadā sienas atkal rotās skaists kalendārs, šoreiz godā ceļot tautastērpu izšuvumu rakstus.
• Un visbeidzot vēl paspējām piedalīties Lauras Matildes Ikertes kūrētā projektā - vienu Bauskas māju grezno mūsu izšūtā roze.
Kopumā gads bijis notikumiem bagāts, un esam gatavi ļoti krāšņam nākamajam gadam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamais ir mūsu jubilejas gads – biedrībai paliek 5 gadi!!!
Mans tautastērps pasaulē
10. nov. 2022,
Nav komentāru
Izstāde "Mans tautastērps pasaulē" Jelgavā, Vecpilsētas ielā 14
11.11.22. - 31.01.23.
Atjaunotajā Jelgavas Vecpilsētas namā skatāma fotogrāfiju un stāstu izstāde "Mans tautastērps pasaulē" - par tautastērpiem, kuri izceļojuši kopā ar to īpašniekiem pēckara trimdā, par tautastērpiem, kuri pabijuši pasaulē un atgriezušies mājās, par tautastērpiem, kuri darināti pavisam nesen, lai apliecinātu latvietības kodolu, dzimtas stāstus un kultūrvēsturisko mantojumu, lai kurā pasaules malā būtu.
Ar izstādi kopā ceļo arī Jelgavas Ziedu šalle. Tā ir biedrības “Mans tautastērps” kopprojekts. Jebkurš izstādes apmeklētājs var kļūt par projekta dalībnieku – ieadīt ziedu šallē savu rindiņu vai uztamborēt kādu ziedu. Ziedi būs kā simbols Zemgales rozīšu brunčiem vai koši ziedošajām palieņu pļavām.
Izstāde pieejama, nopērkot ieejas biļeti Vecpilsētas nama ekspozīcijas apskatei.
Biedrība “Mans tautastērps”, aizsākusies 2017.gadā, joprojām meklē un pieraksta stāstus, ar kuriem dalās tautastērpu īpašnieki no tuvienes un tālienes - par sajūtām un tradīcijām, par savu dzimtu un mantojumu, par satiktiem meistariem, par sev svarīgo…
Aicinām ikvienu kļūt par daļiņu no Latvijas vēstures! Mans tautastērps ir vērtība, kurā arī nākamās paaudzes varēs smelties iedvesmu.
Mūs atradīsiet:
- Facebook lapā “Mans tautastērps”,
- Instagram lapā @mans_tautasterps
- E-pastā manstautasterps@gmail.com
Rudens ieskrējies, un graudi birst apcirkņos.
13. sep. 2022,
Nav komentāru
Rudens ieskrējies, un graudi birst apcirkņos. Arī mēs cītīgi strādājam, lai taptu jaunais biedrības “Mans tautastērps” KALENDĀRS 2023. gadam.
Izsludinam KONKURSU par šī gada kalendāra tēmu. Kādam no precīzāko atbilžu autoriem balvā, protams, jaunais kalendārs. Varam pačukstēt - būs košs un krāšņs kā vienmēr, godinot mūsu tautastērpu darināšanas tradīcijas un prasmes.
KONKURSA noteikumi: * dallies ar šo ierakstu, *komentārā ieraksti jaunā kalendāra tēmu (līdz 18.09.).
Rakstīdama … šuvu,
Rakstīdama nēzdodziņus;
Rakstīt vien norakstīju
Sav' maizītes arājiņu.
Ganos gāju, … šuvu
Pie ozola piemēriju.
Dod, Dieviņi, arājiņu
Kā ozolu valkātāju.
P.S. Ilze Strēle fotogrāfija ielikta uzmanības novēršanai 
47 Baibas Latgaliešu tautastērpos.
29. aug. 2022,
Nav komentāru
Tūlīt mazās dāmas pārbrauks no Tallinas nomazgās vaidziņus,pārvilks zeķītes , sapīs biželes
un no 31 .augusta pirmo reizi piestās Rīgā. E.Smiļģa Teātra muzejā.
Tiekamies līdz 21.septembrim.
#latgalesetnogrāfiskāvēstniecība
Oslo
10. aug. 2022,
Nav komentāru
Biedrība "Mans tautastērps" pa laikam jau dara arī to, ar ko esam sākušies - personisko tautastērpu stāstu pierakstīšanu. Trīs no jaunajiem stāstiem, kas būs skatāmi un lasāmi drīzumā, pierakstīti Oslo, kur arī darbojas aktīvi latvieši.
Mūsu mīļā Anita Nana Eke sapazīstināja mūs ar tautastērpu mīļotājiem Norvēģijā - Liga Olsen, Dace Rozenburga, Roberts Lācītis - un arī ar vienu brīnišķīgu norvēģu tautastērpu pārzinātāju Unni Irmelin Kvam, kuru oktobrī gaidīsim Rīgā.
Un tikšanās laikā tapa iedīgļi un idejas turpmākai sadarbībai, jo no mazas dzirkstelītes, apvienojot dažādas iniciatīvas, var izaugt kas ļoti vērtīgs. Tāda šobrīd ir sajūta.
"Mans tautastērps" organization has returned to our original tasks - collection of people's stories about their personal folk costumes. Our next stories will come from Latvians living in Norway.
Also we met a wonderful person, a researcher of Norwegian folk costumes - Unni Irmelin Kvam - whom we will gladly welcome in Latvia in October.
Ar Liga Olsen un Latvijas vēstniecības Norvēģijā (Embassy of Latvia in Norway) atbalstu un iniciatīvu iepazināmies arī ar norvēģu tautastērpu pētnieci un stāstu zinātāju Unni Imrelin Kvam, atklājot daudz kopīgu paralēļu. Interese par tautastērpu vēsturi un cilvēku attiecībām ar savu tērpu ir vienojošā stīga, kas, cerams, var arī pāraugt turmpākā sadarbībā.
Orientēšanās spēle
25. mai. 2022,
Nav komentāru
No 4. līdz 31. maijam piedalies orientēšanās spēlē "Mans tautastērps Jelgavā"!
Biedrība “Mans tautastērps” Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir sagatavojusi orientēšanās spēli “Mans tautastērps Jelgavā”, kurā kā pieturas punkti ir īpašas vietas Jelgavas pilsētā, saistītas ar kultūru, tautastērpu valkāšanas tradīcijām un tautastērpu darinātājiem.
Izejot spēles maršrutu 5.5 km garumā un atrodot pieturas ar īpašo informatīvo zīmi, var uzzināt vairāk par īpašo Zemgales tautastērpos. Caur QR kodu, kas atrodams informatīvajās zīmēs var nokļūt biedrības “Mans tautastērps” mājaslapā un izlasīt vairāk par interesējošo pieturu. Savukārt, atsūtot pareizās atbildes uz visiem jautājumiem uz e-pastu manstautasterps@gmail.com, ir iespēja piedalīties izlozē un laimēt biedrības “Mans tautastērps” sagādātos suvenīrus!
Ir pavasaris, laiks kļūst siltāks, svaigums mūs aicināt aicina pastaigās un kustībā – orientēšanās spēle ir lielisks veids, kā dienišķajai pastaigai pievienot vērtību un uzzināt kaut ko jaunu.
Spēle būs pieejama līdz pat maija beigām.
Pieturas:
1. Amatnieku darbnīca Austras raksti, Filozofu iela 5
2. Vecpilsētas iela 14
3. Jelgavas Kultūras nams. Kr.Barona iela 6
4. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Akadēmijas iela 10
5. Pasta sala, Pilssalas iela 2a
6. Jelgavas pils, Lielā iela 2
7. Valdekas pils, Rīgas iela 22
Uzdevums:
no 4. līdz 31. maijam izstaigā norādīto maršrutu; izpēti pieturas punktus; sūti pareizās atbildes vienā e-pastā uz manstautasterps@gmail.com; kopā ar pareizajām atbildēm atsūti arī pašbildes no vismaz 3 pieturām;
papildus punktus var iegūt, publicējot pašbildes sociālajos tīklos, iezīmējot Mans tautastērps profilu un #ManstautastērpsJelgavā; bonusa punkts par pašbildi ar kādu no tautastērpa elementiem!Pareizās atbildes apkoposim un balvas izlozēsim līdz 10.jūnijam.
Lai interesanta pastaiga!
Uzvelc tautastērpu par godu Latvijai
29. apr. 2022,
Nav komentāru
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu, Kultūras un tautas mākslas centrs "Ritums" sadarbībā ar Tautas tērpu centru SENĀ KLĒTS un biedrību Mans Tautastērps aicina uzvilkt tautas tērpu par godu Latvijai un 2022. gada 4. maijā plkst. 13.00 piedalīties tradicionālajā tautas tērpu gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā!12:30 - Pulcēšanās gājienam Rātslaukumā, kur ekrānos paralēli varēs vērot norises Latvijas novados. Gājiena solim palīdzēs sagatavoties bērnu un jauniešu folkloras kopa KOKLE
13:00 - svētku atklāšana ar Rīgas mēra Mārtiņa Staķa uzrunu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.
No Rātslaukuma pa Kaļķu ielu gājiens vedīs līdz Brīvības laukumam, 14:00 - svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
15.00 - atpakaļ Rātslaukumā, kur notiks sadziedāšanās un sadejošanās ar postfolkloras grupu Ilgi, Katrīna Dimanta Music, Postfolkloras grupa RIKŠI un Rīgas Danču klubs / Riga folk dance club. Pasākumu vadīs Ēriks Zeps un Katrinaa Dimaantaa, režisors – Mārtiņš Kagainis.
Tautas tērpu gājienu kopš 2016. gada rīko Tautas tērpu centrs “Senā klēts”, lai daudzinātu tautas tērpu daudzveidību un aicinātu to uzvilkt, svinot svētkus.
Divus gadus pandēmijas dēļ gājiena tradīcija tika saglabāta virtuāli, bet šogad atkal aicinām visus saposties tautas tērpā, tikties klātienē un svinēt svētkus!
“Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai!” virtuāli aicinām piedalīties visus, kas tālumā, publicējot savu bildi tautas tērpā ar tēmturi #tautastērpugājiens2022 sociālajos tīklos!
Pasākumu atbalsta Rīgas pašvaldība, un tas ir daļa no kopējās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītās svētku programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem. Svētku programma ar informāciju par dalībniekiem, norises laiku un vietu ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.
Kalendārs labdarībai.
4. apr. 2022,
Nav komentāru
Ir jau aprīlis, un kalendāra aprīļa lapa mums ļoti skaistās krāsās.
Vēl neliela kalendāru kaudzīte palikusi un pieejami pa EUR 5 gabalā. Aprīļa ieņēmumus no kalendāra ziedosim Ukrainai.
Darīsim, ko varēsim, lai palīdzētu Ukrainai izcīnīt un izturēt šo cīņu.
Par saknēm
4. apr. 2022,
Nav komentāru
https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/latvijas-lepnums-ilze-strele-bez-savam-saknem-mes-nekas-neesam/
Sirds asiņo un dvēsele raud
3. mar. 2022,
Nav komentāru
Sirds asiņo un dvēsele raud. Trūkst vārdu.
Darbība palīdzēs gan ukraiņiem praktiski, gan mums pašiem tikt galā ar lielo emociju jūkli, ievirzot tās atbalstā.
Šobrīd svarīgi un nav par lieku atgādināt, ka palīdzībai jābūt koordinētai, lai tā sasniegtu tos, kuriem tā nepieciešama, un nemētātos lielceļu malās.
• https://www.ukraine-latvia.com/ - var pieteikties ar savu atbalstu bēgļiem dažādos veidos.
• https://www.ziedot.lv/ var ziedot naudiņu, kura tālāk tiek izlietota tieši tā, kā tobrīd vajag.
• Meklējiet arī vietējos koordinatorus, kuri visbiežāk piedāvā jau konkrētu sarakstu ar lietām, kuras ir nepieciešamas, jo tās ir mainīgas atkarībā no tā, kur tieši koordinators nogādās sarūpēto.
Atbalstīsim viens otru – tuvu un tālu. 
Mīļā Māra ziedus kaisa
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Latviešu mitoloģijā Māra atbildēja par visiem sieviešu ikdienas darbiem. Māras ziedi ir visas dāvanas – mūsu tradīcijas, prasmes, kuras esam saglabājuši līdz mūsdienām.
14. augustā biedrība Mans tautastērps piedalīsies Latvijas mazākumtautību festivāls "Zeme zied" Jelgavā ar savu Māras ziedu devumu - dalīsies ar savām prasmēm un zināšanām.
Ieplāno, nāc, piedalies.
Mīļā Māra ziedus kaisa-mans tautastērps pasaulē
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Pasākumā būs arī apskatāma Ilze Strēle rēle fotogrāfiju izstāde projektam “Mans tautastērps pasaulē”, parādot biedrības “Mans tautastērps” paveikto tautastērpu stāstu apkopošanā.
Būs arī nopērkama grāmata “Mans tautastērps”. Ja pērkot grāmatu pateiksi paroli – Mīļā Māra ziedus kaisa – tiksi pie dāvaniņas! Tikai pasākuma dienā.
Visādi citādi grāmatas joprojām nopērkamas (EUR 25). Sūtam, kur vien nepieciešams.
Mīļā Māra ziedus kaisa
Latvijas mazākumtautību festivāls "Zeme zied"
Mīļā Māra ziedus kaisa-lellīšu tautastērpi
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Iveta Seimanova (biedrība “Latgales etnogrāfiskā vēstniecība”) nebūs viena! Ar viņu Annužas koferis. Koferis tiks vaļā vērts festivāla mazākajiem viesiem. Bērni varēs dzirdēt lellīšu tautastērpu stāstus, iepazīt latvju rakstus un zīmes un radoši darboties - krāsot tautastērpu elementus, veidot sev tīkamus rakstus uz papīra vai auduma.
Mīļā Māra ziedus kaisa-Orenburgas lakati
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Orenburgas lakati ir plaši pazīstami ar savu izsmalcinātību un mežģīņu vieglumu. Darbnīcā kopā ar Ilze Buivida (Sauldare ) būs iespēja uzzināt vairāk par pašu lakatu darināšanu un iemēģināt roku kādā no izslavētajiem mežģīņrakstiem – mazam paraudziņam viss nepieciešamais būs uz vietas, bet, ja vēlēsies mežģīnes iestrādāt pulsa sildītājos, tad adatas (nr.2 vai 3) un dziju (mohēru vai kādu citu mīkstu dziju) ņem līdzi, lai mājās varētu darbiņu pabeigt.
Tiekamies!
Mīļā Māra ziedus kaisa-dzijas pīnītes
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Pacietīgākie un rūpīgākie no mazajiem apmeklētājiem kopā ar Baiba Kūlaine varēs veidot dzijas pīnītes – un tikt līdz savai aprocītei vai pat jostiņai. Krāsainajos dzīparos iedzīvinot tieši savu pasaules kārtību, tikt pie savas rotiņas.
Mīļā Māra ziedus kaisa-bērnu brunči
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Dace Krūmane (@Muline) demonstrēs un mācīs šūt tautiskos bērnu (3-7g.) brunčus. Reizēm tautastērpu vieglāk iesākt pa nelielam solītim. Sašuj brunčus meitiņai un re, amats rokā, varēs sašūt arī pati sev.
Būs iespēja arī nopirkt brunču sagatavi sašūšanai mājās vai arī gatavus bērnu bruncīši. Būs daži gatavie lielie brunču un sagataves lielo brunču šūšanai mājās.
Mīļā Māra ziedus kaisa-autortehnikas zīmējumi
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Māksliniece Kristine Lagzda Haapanen no Zviedrijas vadīs savas īpašās autortehnikas zīmēšanas darbnīcu – “Manas domu līnijas” – ziedu kompozīcijas, uzzīmētas ar vienu līniju. No vienas puses līnijas skaidrība un lakonisms, no otras puses to vienkāršo ne uzreiz ir tik vienkārši paveikt. Bet ticiet mums, tas aizrauj – biedrība “Mans tautastērps” savā nometnē jau par to pārliecinājās. Nāc un pamēģini tu arī – papīrs un rakstāmie būs pieejami!
Mīļā Māra ziedus kaisa-ziedu šalle
10. aug. 2021,
Nav komentāru
Katram būs iespēja piedalīties lielās ziedu šalles adīšanā – atnākt un pieadīt savas rindiņas, uztamborēt vai atnest jau gatavu tamborētu puķīti. Mēs ļoti gaidām Amatu mājas tapšanu Jelgavā, tāpēc savā ziņā ziedu šalle ir veltījums tai - lai ir telpas un vieta, kur cilvēkiem kopīgi darboties, mācīties, pieredzēt radīšanas brīnumu – ar katru rindiņu pa solītim tuvāk. Mēs jau zinām, kāds kopsadarbībā ir spēks. Lai piedalītos ziedu šalles tapšanā, nāc un meklē Evita Lisovska (Prieka musturs).
