Biedrība "Mans tautastērps"

Par mums

Biedrības "Mans tautastērps" apkopotie materiāli ir aizsargāti ar autortiesībām. Tos pārpublicēt bez biedrības rakstiskas atļaujas, nav atļauts.


Biedrība "Mans tautastērps"

Biedrības mērķi:

 *Stiprināt latvisko kultūrvidi kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību latviskai identitātei vietējā, starpnovadu un starptautiskā līmenī;

. Veicināt paaudžu sadarbību un atbalstīt jauniešu iniciatīvas kultūrvēstures izzināšanai, veicināt sadarbību un integrāciju starp dažādām sabiedrības grupām;

Biedrības uzdevumi:

     *kopt latviskās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtības ilgtermiņā;

      *radoši iedzīvināt latviskās un kultūrvēsturiskā mantojuma tradīcijas  mūsdienās, organizēt mūžizglītības, neformālās izglītības un brīvā laika pasākumus jaunu zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanai, kā arī radošai pilnveidei;

     *izstrādāt un realizēt projektus vietējā, starpnovadu un starptautiskā līmenī;

     *organziēt un piedalīties semināros, kursos, apmācībās un citos pasākumos Latvijā un ārvalstīs, atbilstoši biedrības mērķiem;

     *attīstīt sadarbību ar citām Latvijas un ārvalstu nevalstiskajām organizācijām, kā arī komersantiem, valsts un pašvaldību institūcijām un masu informācijas līdzekļiem, kopīgu mērķu sasniegšanā;

     *veikt Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai un Biedrības uzturēšanai nepieciešamo saimniecisko darbību, tai skaitā sagatavot un izdot dažādus iespieddarbus.

Biedrības valde

ILZE STRĒLE

Es vienmēr esmu dziedājusi - gan tautasdziesmas, gan mīlestības dziesmas un šūpuļdziesmas. Šo mīlestību uz dziesmu man laikam Omīte ielika šūpulī, mani mazu šūpojot un vienlaicīgi vērpjot krāsainus dzīparus un dziedot. Tā es augu, dziedot un muzicējot. Ir izdziedāti daudzi dziesmu svētki gan uz Mežaparka lielās estrādes esot, gan citur pasaulē kopā ar tūkstošiem tādu pašu savu tautu, savas saknes un latvju tradīcijas mīlošiem cilvēkiem.... Arī rokdarbi man nav sveši - pa retam gan tamborēju, gan adu..

 Ir 1990.gads, atmoda, dziesmu svētki,un mēs, Tautas kora "Zemgale" dziedātājas esam tērpušās jaunos kora brunčos un pašu darinātos, izšūtos kreklos.Tieši ar šo pašas izšūto kreklu sākas MANS tautastērpa stāsts. To pēcāk papildināja Ilgas Madres austie brunči un josta, "Austras rakstos" darinātais ņieburs un siltais lakats manās īpašajās krāsās. Un pavisam nesen pati darināju arī pastalas.

 Arī fotografējusi esmu vienmēr - jau tai tālajā 1974.gadā, kad tētis pirmo reizi man iedeva savu fotoaparātu "Smena", pastāstīja kādi parametri jāliek un palaida tālā ceļojumā. Tā es sāku-pamazām mainījās fotoaparāti, mainījās filmiņas, līdz 2009.gadā savā īpašumā ieguvu pirmo nopietno digitālo spoguļkameru! ...un tad tikai sākās - sapratu, ka neko no tā nesaprotu un devos mācīties. Es vēl arvien tikai mācos fotografēt, bet ir prieks, ka varu darīt to, kas sirdij tuvs un iepriecināt daudzus ar sulrietā un saullēktā apstādinātiem mirkļiem, ar sajūtām, ko rada pirmie pavasara ziedi, vasaras smarža, rudens lapu virpulis un pirmās sniegpārsliņas ziemā.

Esmu ģimenes ārste, bet fotografēšana ir mans vaļasprieks. Visvairāk man patīk fotografēt dabu un cilvēkus un šajā grāmatā šīs divas man mīļās lietas iet roku rokā.


GINTA ZAUMANE

Krāsu pilnajā pasaulē iedvesma ir visapkārt! Ik mirkli gribētos apstādināt, lai to izbaudītu, un atkal doties tālāk, lai sajūtu virpulis bagātinās un satikto cilvēku smaidi uzlādē jauniem izaicinājumiem.

Esmu rokdarbniece kopš sevi atminos – kopā ar vecmāmiņām adīju un sēdēju stellēs, bet kopā ar mammu vienmēr meklēju jaunas iespējas kā pielietot prasmes un čaklos pirkstiņus iesaistīt vēl neredzētos darbiņos. Radošumu man mācījusi arī pati dzīve – satiekot tik daudz “dzīves skolotāju” un pulcējot ap sevi neatlaidīgos un rosīgos, nevilšus sanācis atteikties no darba ņēmēja statusa un kļūt par pašnodarbinātu pilnas slodzes rokdarbnieku. Esmu laimīga ar šo izvēli – tā devusi man iespēju iepazīt tik daudzās “Mans tautastērps” sirsnīgās, jaukās, zinošās, viedās, aktīvās un atraktīvās latvietes, kurām sevišķi tuva ir pucēšanās senatnes dvesmas ieskautos tautastērpos!

Manā ikdienā nu ir ienākusi latviskā dzīvesziņa. Meklēju tajā savas saknes, savu spēku un iespēju mūsdienu pieskārienam. Darināt šī iedvesmas darba īpašo simbolu – ziedu vainadziņu izšuvumu, mani pamudināja vēlēšanās notvert mirkli, kad daba savienojas ar sievieti. Esmu patiecīga Visaugstākajiem Spēkiem, ka esmu latviete un novēlu mūsu zemei būt stiprai savā mīlestībā.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .