Agita Hauka

Naktssvecēs dzintara krelles mēļo,
mēļo, ka liepas smeļ medu no pumpuru jausmām,
no ziedskaru saulēm,
kas vasaru tur uz delnas
un nekur remdenu uguns liesmu sārtu.
Vējš tovakar gaidīja savu kārtu
celt debesīs otrpus vārdiem tiltu,
lai gaisma plūst iz zemes ejām,
pāri ceļam,
kur bruģis smaržo pēc niedrāju rāvas,
pēc avota smeldzes.
pēc laimes mazliet.
Naktssvecēs dzintara krelles tā mēļo...
/Dace Sadaka/

   Mans tautastērpa stāsts ir ļoti vienkāršs.
Kad 2006.gadā Iecavas sieviešu klubs ”Liepas” izlēma svinēt vasaras saulgriežus latviskā stilā, es tautastērpu aizņēmos no vīra māsas un Ziedu ugunskura rituālā jutos lieliski. Otrā gadā biju ikdienas drēbēs un kaut kas manās sajūtās pietrūka. Sapratu, ka vajag pašai savu tautastērpu, lai svētku reizēs sajustu to spēku un enerģiju, ko dod šie latviskie brunči. Tā kā zinu, ka katrs lēmums, ja tam seko rīcība, dod rezultātu, tad „Liepās” nolēmām rakstīt projektu un uzšūt katrai „Liepu” dalībniecei savu tērpu. Projekta ietvaros iepazinām Zemgales brunču rakstus un Iecavas iedzīvotāju tautastērpu valkāšanas tradīcijas. Lai gan dzimusi un augusi esmu Kurzemē, mani bērni ir dzimuši un auguši Iecavā, tāpēc izvēlējos Zemgales brunču rakstu un tie arī ir mani īstie brunči. Uzvelkot tautastērpu un izrotājoties ar saktu un dzintara krellēm, sajūtos kā stipra un varena liepa – ar saknēm dziļi, dziļi ieaugusi Latvijas zemē un kuplu zaļoksnēju lapotni, kura ieskauj un sargā gan savus mīļos, gan radus un kaimiņus.  
   Ar cieņu, Agita Hauka
biedrības Iecavas sieviešu kluba”Liepas”dibinātāja,
Latvijas kultūras vēstniece

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.