Vēlējos ar Jums padalīties ar savu stāstu par pirmo noausto Lielvārdes jostu Antarktīdā un iespēju apgūt Lielvārdes jostas aušanu bez stellēm.
Šī gada trešais februāris manā atmiņā paliks ne tikai kā otrā diena, kuru pavadījām ekspedīcijā pa septīto kontinentu - Antarktīdu, bet arī kā diena, kuras laikā pabeidzu aust savu pirmo Lielvārdes jostu. No vērpjamā ratiņa Latvijā jostas izejmateriāli ceļoja uz Ameriku pagājušā gada 13. martā un tika saņemti 3. aprīlī (nu jau gads riņķī). Ar Lielvārdes jostas aušanu gan viss nesākās. Lai saprastu, kā tad īsti tas aušanas process bez stellēm norit, bija jāuzauž neliela prievīte un kāda 1.5 m gada šaurāka jostiņa, līdz kamēr sajūtas atļāva ņemt rokā lielo, 111 diegu plato Lielvārdes jostas aužamo bizi, kas notika maija vidū pagājušanā gadā. Un tad jau palēnām uz priekšu, pa pāris rindiņām, kad laiks atļāva, kurš, kā jau zinām, visiem ir par maz.
Būs gan jāsāk tas stāsts no paša sākuma. Kāpēc pati aužu savu jostu? Un kā gan Lielvārdes josta nonāca Antarktīdā? Nevaru atbildēt par visiem, bet noteikti daļai latviešu, kuru dzīves ceļi ir aizveduši prom no savas dzimtās zemes, kultūras un tradīcijām, pienāk brīdis, kad pašiem savās rokās jāņem savas tautas aroda prasmju, tradīciju apgūšana, uzturēšana un, cerams, arī nodošana tālāk saviem pēcnācējiem. Radīšanas process ar rokām pats par sevi ir meditatīvs, kas ļauj pilnīgi atslēgties no ārpasaules un koncentrēties darbībai, kas tiek veikta šeit un tagad. Vēl jo vairāk, ja konkrētais radīšanas process sevī ietver sava tautas kultūras koda izaušana un ieaušana rakstā, ļaujot šai meditācijai būt par veidu kā pieskarties savas tautas saknēm un ar katru izausto rindu turpināt uzturēt senu latviešu arodu un tradīciju tuvos un tālos pasaules nostūros. Tāpēc, pirmām kārtām, jāsaka paldies divām pasaules iekarotājām, Sigita Muratova un Elizabete Vārava, kuras gan tiešā, gan netiešā veidā man palīdzēja atrast aušanas meistari Edīte Kuzmane, kura bija atvērta sagatavot un nosūtīt materiālus, kā arī iemācīt un konsultēt šajā lielajā procesā pilnīgi attālināti, par ko ir jāsaka milzīgs paldies. Savukārt, tiem, kuri vēlās apgūt Lielvārdes vai kādu citu jostu aušanas tehniku bez stellēm Latvijā vai arī ārpus tās, droši rakstiet Edītei vai dodieties uz Lielvārdes tautastērpu centru JOSTA.
Atbildot uz otro jautājumu par to, kā tad josta nonāca Antarktīdā, tā ir bijusi veiksmīga laika sakritība un ne pirmā reize, kad aužamais materiāls ir ņemts līdzi piedzīvojumos. Šī gada janvāra beigās gandrīz 3 metrus garajai Lielvārdes jostai bija palicis vēl nedaudz aužamā gabala, un zinot, ka ceļš uz Antarktīdu aizņems 2 dienas, nolēmu ar visu vēl nepabeigto jostu doties uz Argentīnu, sēsties kuģī, aust līdz kamēr nonākam Antartīdas pussalā un aušanas daļu pabeigt esot septītajā kontinentā. Par pārsteigumu, tas prasīja veselas četras dienas, un tikai tad aužamā jostas daļa tika pabeigta, bet aizķeršanās gan bija vairāk saistīta ar pārpildīto dienas grafiku uz kuģa un Dreika šauruma pārdzīvošanu.
Ar noausto jostas daļu gan vēl viss nebeidzās. Etnogrāfiskās Lielvārdes jostas galā salīdzinājumā ar skariņām, kas uzvirpinātas lielākoties komerciāli pieejamo jostu galos, jāpin bize, bet ne tā parastā ar trīs pavedieniem, bet ar veseliem 24 (manā gadījumā), un, kā izrādās, tas prasīja atsevišķu attālinātu izglītošanās stundu, ko tajā brīdī uz kuģa nevarēju atļauties 500 MB interneta limita dēļ. Pēc atgriešanās no ekspedīcijas un papildus izglītošanās pateicoties Edītei josta ir pilnīgi pabeigta un kopsummā noausta un nopīta ar garumu vairāk kā 3 metri. Lai nepalaistu garām izdevību apgūt Lielvārdes jostas gala pīšanas metodi, Latvijas Nacionālais Kultūras centrs organizēto "Savu Meistaru!" 2024 dienu ietvaros šajā nedēļas nogalē, 7. aprīlī, Lielvārdē Edīte vadīs nodarbību “Lielvārdes jostas pītais gals” visiem interesentiem. Dodies uz https://www.satiecsavumeistaru.lv/meistaru-karte/lielvardes-jostas-pitais-gals/, lai uzzinātu par nodarbību vairāk. Es, savukārt, cerams pavisam drīz ķeršos jau pie savas otrās Lielvārdes jostas aušanas, un tad jau redzēs, uz kuru pasaules malu tā aizceļos. Varbūt beigu beigās arī izdosies radīt Lielvārdes tautastērpu pašas rokām!
#antarctica #nemateriālaiskultūrasmantojums
