Elga Eglīte,Ilze Žerdiņa un Elizabete

Skan spolītes un diegu tikšķi,
metāla vainagā ieelpas, izelpas skan.
Iztop no dzītām, caur priežsaknēm sīkstām,
starp galdautiem,
lupatu paklājiem,
villainēm siltām
Lībiešu brunči,
kas atbalsos skan -
priedēs tie ieelpo gadsimtu elpu,
tie izelpo jūru, kas smilšpērlēs tvan.
Es esmu laiva, ko mīļojis laiks,
es esmu dziesmu,
caur kuru veras uz mani
pusnaktī samtots mēness vaigs.
/Dace  Sadaka/

   Ir sanācis tā, ka patreiz neesmu ne tautisko deju kolektīva dalībniece, ne dziedātāja kādā no koriem, neesmu arī čakla rokdarbniece, Tautastērps man arī ir tikai viens, kuru uzvelku tikai vienu reizi gadā, bet tas man ir ļoti dārgs, jo manas mīļās mammas darināts... Manas pirmās atmiņas par tautastērpu saistītas ar dziedāšanu ansamblī "Zēğelīte". Atceros, ka 7 gadu vecumā man visvairāk no visa tērpa patika tieši metāla vainadziņš ar tumši sarkanu samta oderi - nevarēju vien sagaidīt uzstāšanos, lai uzliktu to galvā... Mana mamma vairāk kā 25 gadus bija viena no Ventspils Tautas lietišķās mākslas studijas "Drellītis" tautas daiļamata meistarēm, starp viņas austajiem linu dvieļiem - īsākiem un garākiem, svinīgiem galdautiem, raibiem lupatu paklājiem, siltām villainēm, rakstainām segām un košām šallēm ir arī Ventspils novada Tautastērps un lībiešu brunči.    Bērnībā stundām ilgi, spēlējoties ar spolītēm un diegiem, vēroju kā viens pēc otra top viņas darbi. Atmodas laikā Tautastērps tika uzvilkts, viņai piedaloties amatnieku tirdziņos ne tikai Ventspilī un tuvākajā apkārtnē, bet arī Rīgā. Tā kā mamma dziedāja sieviešu koros "Madara" un "Lība", tad savā Tautastērpā tika dziedāts neskaitāmos koncertos, arī Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos 1990., 1993., 1998. un 2003.gadā. Savukārt mammas austie lībiešu brunči tikmēr gaidīja savu kārtu - līdz es tos atklāju pirms sešiem gadiem vasaras saulgriežos, kuru svinēšana Tautastērpā nu jau ir kļuvusi par tradīciju. Saulgriežu laiks ir brīnumu pilns, tā sagaidīšana savā Tautastērpā man visam gadam dod spēku, aizsardzību un ticību saviem spēkiem. Elizabete ar Ventspils Amatu mājas meistares Sanitas Vārpiņas gādību ir tikusi pie SAVIEM pirmajiem tautiskajiem brunčiem, bet, tā kā ar prieku jau otro gadu apmeklē Tekstilmākslas nodarbības Saulcerītes Greiziņas vadībā un pirmie soļi aušanā jau apgūti, iespējams, savu Tautastērpu nākotnē izveidos pati. Zīmīgi, ka tieši ziemas saugriežu laikā, kopã ar mammu un savu meitiņu apmeklējot "Mans tautastērps" devīto izstādi Jūrmalā, radās doma tomēr pieteikties šim nozīmīgajam projektam. Liels paldies Ilzei Stēlei, Dacei Sadakai un Gintai Zaumanei par atsaucību un sadarbību!

Cieņā - Elga Eglīte ar meitu un mazmeitu Elizabeti,Jūrmala