6.pietura

Jelgavas pils, Lielā iela 2

Esam vietā, kur tika dibināta Jelgava. Krustnešu pils uzcelšana uz Garās salas 1265. gadā tiek uzskatīta par Jelgavas dibināšanas brīdi.

Krustnešu ienākšanai savās mītnes un tirdzniecības vietās aktīvi pretojās senie zemgaļi. Zemgaļi tobrīd nodarbojās ar zemkopību un lopkopību, bija uzbūvējuši nocietinātus pilskalnus – Mežotnē, Tērvetē, Dobelē, piekopa amatniecību un tirdzniecību.

To, kā zemgaļi tobrīd tērpās, varam redzēt izpētītajos arheoloģiskajos tērpos.

Vairāku Latvijas sentautu lietotu rotu formu pirmsākumi meklējami tieši zemgaļu

kultūras apgabalā – sieviešu galvas vainagi ar masīvām starpskārnītēm,

krustadatu agrākās formas, manšetaproces šeit sāka lietot 5.–6. gadsimtā.

Sieviešu rotas veido spirāļu vainags, kaklariņķi. Plaši lietotas rotadatas –

krustadatas, rotadatas ar plākšņu galvu, riņķadatas, rozetadatas. Krustadatas

spraustas pa pāriem, tām pievienoti važturi un tās savienotas ar dubultvažiņu.

Rotadatas zemgaļi lietoja ilgāk nekā citas Latvijas sentautas.

Jau kopš 6.-7. gadsimta zemgaļi iepazina un salīdzinoši daudz lietoja dārgmetālus – īpaši sudrabu. Zemgaļu pakavsaktas ar skaldņotiem galiem mēdza būt lielas un smagas. Tipiska vīriešu rota ir stopsaktas ar magoņgalvu galiem. Zemgaļiem raksturīgo aizraušanos ar smagnējām rotām apliecina paradums sastiprināt kopā trīs kaklariņķus ar kruķa un kāšu galiem, tādējādi iegūstot masīvu, savdabīgu rotu, kādas zemgaļu sievietes nēsājušas 10.‒11. gadsimtā.

Viena no smagnējām zemgaļu rotām – īpaši gatavotais Vītais gredzens – ir ieguvis īpašu popularitāti un Tērvetes Zemgales ķēniņa vārdu. Kā tautā sauc šo gredzenu?