2.pietura

Vecpilsētas iela 14

Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāla apbūve datēta ar periodu no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam.

18. gadsimts ir laiks, kad arvien spilgtāk latviešu tautas tērpos sāk iezīmēties dažādo novadu atšķirības. Pamazām pelēkajos un vienkrāsainajos brunčos parādījās strīpas, līdz 19.gadsimta 60. gados notiek īsta krāsu eksplozija, jo pat zemniekiem kļūst pieejamas sintētiskās krāsvielas spilgtu toņu iegūšanai, un tālākais jau ir amatnieku meistarība salikt skaistākās krāsas un rakstus.

Zemgales meistari savā krāsu un rakstu meistarībā aiziet vēl tālāk, izveidojot brunčos īpašās Zemgales rozītes ap 19.gadsimta vidu – vertikālajās raksta joslās ieaustas saulītes, zvaigznītes un citi raksti, kādi nav atrodami nevienā citā novadā.

Zemgales tērps var lepoties arī ar balto darbu tehnikā smalki izšūtu kreklu. Viena no īpašām Zemgales iezīmēm ir arī sudraba pogas un sudraba krelles, kuras citos novados nav atrodamas, kā arī, protams, sudraba saktas. Un Zemgales rakstainās zvaigžņu zeķes, adītas ar melnu vilnas dziju, bet izšūtas krāsainiem dzīpariem, var košumā sacensties ar Kurzemes rakstainajām zeķēm.